Noslēdzies projekts „Balvu novada attīstības plānošana”

Konkursā par Balvu novada attīstības programmas izstrādi uzvarēja SIA Konsorts un SIA Konsultanti. Atbildīgā no Balvu novada pašvaldības par Balvu novada attīstības programmas 2011.-2017.gadam izstrādi bija Inta Kaļva, darba grupas vadītājs Balvu novada pašvaldības juristkonsults Juris Annuškāns. Darba grupa – Sandra Vigule, Imanta Serdāne, Žanete Mārtuža, Anita Avotiņa, Iveta Tiltiņa, Anita Petrova, Anastasija Gabrāne, Jāzeps Ludboržs.

Balvu novada attīstības programma 2011.-2017.gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. Programma ir pamats Balvu novada pašvaldības rīcību, investīciju un budžeta mērķtiecīgai plānošanai līdz 2017.gadam.

Balvu novada Attīstības vīzija līdz 2020. gadam - novads ar vērtību harmoniju - veselīgi domājoši cilvēki veselīgā vidē. 

Novada attīstība ir vērsta uz vienu mērķi – palielināt novada konkurētspēju, stimulējot resursu un potenciāla izmantošanu (izglītības un pakalpojumu jomas Balvu pilsētā, uzņēmējdarbības un radošā potenciāla sasaiste, lauku saimniecību ekonomiskās aktivitātes palielināšana) un mazinot infrastruktūras nepilnības, lai piesaistītu novadam izglītotus un aktīvus jauniešus, kas iesaistās uzņēmējdarbībā un kopā ar esošajiem novada uzņēmējiem rada darba vietas novada iedzīvotājiem.

Balvu novada attīstības pamatvirzieni ir mazo uzņēmumu attīstība lauksaimniecībā, mežizstrādē, kokapstrādē, būvniecībā un dažādu pakalpojumu (t.sk. tūrisma un pakalpojumu iedzīvotājiem t.sk. sociālā uzņēmējdarbība, kvalitatīvas dzīves vides) nodrošināšana - saglabājot lauku teritoriju tradicionālo lauku vidi, kā arī sekmējot iedzīvotāju, īpaši jauniešu, radošā un inovatīvā potenciāla attīstību, izglītības –zinātnes (pētniecības) – ražošanas sasaisti.

Balvu novada attīstības programmas prioritātes ir vērstas uz Balvu novada attīstības vīzijas īstenošanu, veidojot Balvu novadu ar attīstītu videi draudzīgu mežsaimniecību, kokapstrādi un lauksaimniecību, bet Balvu pilsētai kļūstot par Latvijas Ziemeļaustrumu izglītības, kultūras un attīstības centru.

Programmas izstrāde tika uzsākta jau 2010.gada martā un ilga līdz 2011.gada septembrim.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde bija prasība Teritorijas plānojumam. Projekta laikā tas tika izstrādāts un ir spēkā līdz ar plānošanas dokumentu tā darbības laikā. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi veica SIA „Cowi Latvia”.

Konkursā par Balvu novada teritorijas plānojuma izstrādi uzvarēja SIA „Baltkonsults” – Jolanta Gūža (vadītāja), Lauris Laicāns (teritorijas plānotājs), Anrijs Straube (kartogrāfs), SIA Nams speciālisti - Aigars Kušķis (arhitekts-pilsētplānotājs) un Mārtiņš Sestulis (transporta speciālists), Andrejs Stiprais (ceļu inženieris). No Balvu novada pašvaldības šos darbus koordinēja Balvu novada pašvaldības izpilddirektore Inta Kaļva kopā ar darba grupu - Žaneti Mārtužu, Anitu Avotiņu, Sandru Viguli, Terēziju Začevu. Arī pagastu pārvaldnieki regulāri sniedza informāciju un skaidrojumus par zemes vienību esošo un plānoto izmantošanu. Darba grupa apsekoja pilnīgi visus pagastus, arī Balvu pilsētu. Pavisam plānojuma izstrāde ilga 15 mēnešus – no 2011.gada februāra līdz 2012.gada aprīlim.

Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā tika precizētas esošo ciemu robežas un izvērtējot apdzīvoto vietu blīvumu un struktūru ieplānoti vēl divi ciemi. Pamatojoties uz Valsts zemes dienesta prasībām tik precizēti to ciemu statusi, kuros nav reģistrēta neviena ēkas adrese. Pašvaldībai būs jāpieņem lēmumi par administratīvajā teritorijā esošo ciemu saglabāšanu vai likvidāciju. Latgalē ciema kategorijā ieskaitītas gandrīz visas sādžas, kas sastāv no divām un vairāk viensētām. Šajā teritorijas plānojumā ir saglabāti visi vēsturisko apdzīvoto vietu nosaukumi. 

Pēc jaunā Balvu novada teritorijas plānojuma, apdzīvojuma struktūru veido:

reģionālas nozīmes centrs - Balvu pilsēta, kas veido daļu no nacionālas nozīmes apdzīvojuma centra, sadarbojoties ar Alūksnes un Gulbenes pilsētām;
novada nozīmes centrs – Tilžas ciems;
vietējas nozīmes centri ar ciema statusu, kuru robežas ir noteiktas teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs, kas attēlo pagastu un ciemu plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu – Bērzkalne, Bērzpils, Briežuciems, Egļuciems, Krišjāņi, Kubuli, Naudaskalns, Vectilža, Vīksna;
pārējās apdzīvotās vietas ar ciema statusu, kuru robežas ir noteiktas teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs, kas attēlo pagastu un ciemu plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu – Rubeņi un Verpuļeva;

lauku teritorijas apdzīvotās vietas, ko veido - vēsturiski izveidojušās viensētu grupas - vēsturiskie ciemi bez ciema statusa un atsevišķas viensētas.
Pilsētas un ciemu teritorijā ir spēkā Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasības apdzīvotajām vietām.

Novada lauku teritorijas apdzīvotās vietas – vēsturiskie ciemi un viensētas saglabā vēsturiskos nosaukumus, bet uz to teritoriju izmantošanu un apbūvi attiecas prasības lauku teritorijas izmantošanai un apbūvei.

Visās teritorijās atļautā izmantošana
Visas teritorijas, ievērojot šajos noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļauto izmantošanu, kā arī:

vietējas nozīmes (E kategorijas) ielas un piebraucamā ceļa izbūvei vai ierīkošanai;
veloceliņu un tūrisma taku ierīkošanai;
teritorijas labiekārtošanai un apstādījumu ierīkošanai, ievērojot prasības, ko būvvalde nosaka objekta plānošanas un arhitektūras uzdevumā;
inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietošanai, izņemot 110 – 330 kV apakšstaciju;
atļautajai palīgizmantošanai, tajā skaitā transportlīdzekļu novietnes ierīkošanai, ja transportlīdzekļu novietne nepieciešama teritorijas atļautās izmantošanas nodrošināšanai;
individuālā elektrotransporta uzlādes punkta un auto stāvvietu ierīkošanai individuālajam elektrotransportam;
objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu, piemēram, siltumsūkņu, mazjaudas vēja turbīnu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru u.tml., izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz vides kvalitāti un aizsargājamajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, katru gadījumu individuāli izvērtējot būvvaldē un precizējot nepieciešamās prasības PAU;
citu objektu izvietošanai vai ierīkošanai, kā arī tādu darbību veikšanai, kuru nepieciešamība pamatota ar būtiskiem sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības vai vides aizsardzības apsvērumiem.

Atļautā izmantošana tika pārskatīta, domājot arī par iespēju, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķinās no plānotās izmantošanas.
Visās teritorijās aizliegtā izmantošana
Nevienā teritorijā Balvu novadā nav atļauts:

izmantot teritoriju veidos, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības;
izvietot ēkas un būves aizsargjoslās un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu un Zvejniecības likumu un tam nepiekrīt aizsargjoslas valdītājs;
ekspluatēt avārijas stāvoklī esošas ēkas un būves;
ierīkot karjerus būvmateriālu, derīgo izrakteņu un augsnes iegūšanai komerciālos nolūkos, izņemot teritorijas plānojumā paredzētajās vietās un šo noteikumu nodaļās 4.12., 4.9. un 4.10. noteiktajos gadījumos;
izmantot nolietoto kravas automašīnu, autobusu un vagonu korpusus vai to daļas dzīvošanai, uzglabāšanai vai citai saimnieciskajai darbībai;
izmantot kā dzīvojamās telpas, arī ēdamtelpas un guļamtelpas, ceļojumu treilerus un vagoniņus ilgstošai lietošanai (vairāk par 3 mēnešiem), izņemot būvlaukumus un tūristu izmitināšanai paredzētās teritorijas, kurās atļauta šāda izmantošana;
ierīkot atkritumu izgāztuves, patvaļīgi izvietot un uzkrāt atkritumus. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu atkritumu tvertnēs, kas ir ierīkotas saskaņā ar šo noteikumu prasībām;
vākt un uzkrāt metāllūžņus, nolietotu tehniku (tostarp, automašīnas), būvgružus un atkritumus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav projektēta un ierīkota to savāktuvei.
nevienā izbūves teritorijā netiek atļauta tāda zemes, ēku, būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas rada augstāku iedzīvotāju apdraudējuma līmeni par maksimāli pieļaujamo un/vai būtisku piesārņojumu, nepieļaujami augstāku risku un/vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu un tamlīdzīgi.

piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās jauna būvniecība un teritorijas izmantošana pieļaujama tikai pēc esošā vides piesārņojuma novēršanas un teritorijas rekultivācijas, izņemot īslaicīgas lietošanas būves teritorijas attīstīšanai.

Izstrādātais Balvu novada pašvaldības teritorijas plānojums, kura tapšanas laikā ir uzklausīti sabiedrības viedokļi, šobrīd ir viens no svarīgākajiem un būtiskākajiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas principā nepieļauj pašvaldības patvaļu attiecībā uz tās teritorijas izmantošanu.
Teritorijas plānojums sastāv no teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kas ietver prasības zemesgabalu apbūvei un teritorijas labiekārtojumam. Tās ir rakstiski formulētas prasības izmantošanai katrā atšķirīgajā teritorijā, un rakstiski formulēti visi izmantošanas ierobežojumi. Šos nosacījumus parasti ietver atsevišķā plānojuma sadaļā, kas tā arī tiek saukta — saistošie apbūves noteikumi. Tātad pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas, ja pašvaldība vai kāds uzņēmums, vai fiziska persona, kurai pieder attiecīgajā pašvaldībā nekustamais īpašums, būs nolēmusi veikt kādu no šīm darbībām:
• uzsākt jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu;
• izstrādāt detalizētus plānojumus jeb tā saucamos detālplānojumus atsevišķām pašvaldības teritorijas daļām;
• uzsākt būvprojektēšanu un būvniecību, kā arī esošo būvju renovāciju, rekonstrukciju un restaurāciju;
• uzsākt inženierkomunikāciju, ceļu un tiltu būvniecību;
• veikt labiekārtošanu, apzaļumošanu, rekultivāciju;
• uzsākt zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā, tad ikreiz pašvaldībai būs jāpārbauda iecerētās idejas atbilstība apstiprinātajam teritorijas plānojumam.
Balvu novada Dome 2012.gada 12.aprīļa sēdē pieņēma saistošo noteikumu Nr.13/2012„ Par Balvu novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izdošanu.
Ar Balvu novada attīstības programmas 2011-2017.gadam un Balvu novada teritorijas plānojumu 2012.-2023.gadam var iepazīties Balvu novada pašvaldības mājas lapā www.balvi.lv.