Latvijai ir rūpīgi jāseko līdzi notiekošajam eirozonā, kurā saglabājas nenoteiktība saistībā ar dažu Dienvideiropas valstu nonākšanu finansiālās problēmās, tomēr pagaidām nav pamata mainīt uzsākto kursu uz eiro ieviešanu, piektdien preses konferencē uzsvēra Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimševics.
Viņaprāt, Latvijai ir jāiestājas eirozonā plānotajā termiņā – 2014.gada 1.janvārī. Šos plānus varētu pārskatīt un atlikt vien gadījumā, ja situācija eirozonā pasliktināsies un kļūs vēl "mākoņaināka" - ja finansiālajās problēmās bez dažām Dienvideiropas valstīm nonāktu vēl kāda no eirozonas dalībniecēm un ciestu arī šo valstu banku sistēma.
Centrālās bankas vadītājs gan norādīja, ka negribētu zīmēt šos sliktākos scenārijus, un uzsvēra, ka Latvija rūpīgi sekos līdzi notikumiem eirozonā un vērtēs, kā parādos slīkstošās valstis ievēro taupības ceļu un mazina savus budžeta deficītus. Ja parādos grimstošās eirozonas valstis turpinās palielināt savus budžeta deficītus, "tad mums būs jādomā", sacīja Rimševics.
Pašreizējā situācija vienotās valūtas savienībā būtiski nav mainījusies, salīdzinot ar to, kas bija pirms diviem, trim gadiem, kad par finansiālajām grūtībām paziņoja Grieķija. Tiesa, nenoteiktība eirozonā saglabājas augsta, kas ir viens no būtiskākajiem ārējiem faktoriem, kāpēc ir gaidāma arī Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.
Rimševics prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad būs 3%. Izaugsmes temps būs mērenāks par gada pirmajā ceturksnī piedzīvoto 6,8% izaugsmi, kā arī pagājušā gada 5,5% IKP pieaugumu. Savas oficiālās prognozes centrālā banka gan paziņos jūlijā.
Jau ziņots, ka valdības apstiprinātais mērķis ir eiro ieviešana 2014.gada 1.janvārī.