Banku laupītāju pēc triju policistu slepkavības pirms 132 gadiem sodīja ar nāvi pakarot.
Viktorijas štata prokurors Roberts Klarks nolēmis, ka Kellija mirstīgās atliekas būtu atdodamas viņa ģimenei apbedīšanai, nevis izstādāmas muzejā vai memoriālā. Viņa labi saglabājušos skeletu pērn kopā ar citu cilvēku mirstīgajām atliekām ekshumēja bijušā cietuma teritorijā.
Kellijs savu slikto slavu iemantoja ar pārdrošām banku laupīšanām. Vēl viņam dzīvam esot, tika izdota balāde par bandītu, kurā viņu apdziedāja kā cēlu zagli, kurš cīnās pret koloniālo iekārtu.
Kelliju 25 gadu vecumā 1880.gadā pakāra. Ilgu laiku klīda mīti par bandīta kapavietas atrašanās vietu, līdz atklājās, ka viņš dus masu kapos kopā ar citiem ieslodzītajiem.