Aglonā ar Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas lielo svētku galvenajām norisēm – garīgās mūzikas dziedājumiem pie bazilikas, svētceļnieku dievkalpojumu, vakara svēto misi, Dievmātes litāniju, euharistisko procesiju, Tautas krustaceļu Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pusnakts svēto misi pie pāvesta altāra un adorāciju – vakar turpinājās kristiešu svētki.
Tajos, neskatoties uz lietaino laiku, piedalījās vairāki tūkstoši ticīgo, starp kuriem ir dievlūdzēji arī no Itālijas, Baltkrievijas, Krievijas, Vācijas un citām kaimiņvalstīm, bet Lietuvu pārstāv pat vairākas svētceļnieku grupas.
Aglonas svētku informācijas centra vadītāja Ruta Gileče Neatkarīgajai pastāstīja, ka 14. augusta pēcpusdienā svētvietu Aglonā bija sasniegušas 32 svētceļnieku grupas ar vairāk nekā 1300 ticīgajiem, kuri pievienojušies citiem garīgo svētku svinētājiem.
Svētceļnieku pulkā bija vairākas grupas no Rīgas un Daugavpils, kā arī no Kolkas, Aizkraukles, Stirnienes, Līksnas, Pļaviņām, Madonas, Preiļiem, Rēzeknes, Gulbenes un citām Latvijas vietām. Daudz kristiešu bija nākuši no kaimiņvalsts Lietuvas, kuri bija mērojuši kājām pat vairākus simtus kilometru. Klaipēdas svētceļnieku grupas vadītājs Dzintars Naudžuns Latgales Laikam stāsta, ka lietuvieši 17 dienās nogājuši 500 kilometrus, lai pie Aglonas Dievmātes altāra aizlūgtu par Lietuvu un Latviju. Klaipēdieši uz Aglonu nesa īpašu koka krustu, kas iepriekš jau bijis Čenstahovā Polijā, Lurdā Francijā, Fatimā Portugālē un citās Dievmātes svētvietās. Šoreiz pirmo reizi krusts nests uz Aglonu, kas kilometru ziņā lietuviešiem ir vistuvākā svētvieta.
Aglonas svētku informācijas centra vadītāja R. Gileče bilda, ka aizvadītā gada laikā bazilikas vadība daudz strādājusi, lai uzlabotu nakšņošanas iespējas svētceļniekiem. Pērn tika piedāvātas vien telpas ar matračiem, bet šajos svētkos dievlūdzējiem par samaksu pieejamas arī gultas ar gultasveļu. Tāpat arī šogad svētceļnieki mitinās Aglonas katoļu ģimnāzijas telpās, kur apmetušies apmēram 900 dievlūdzēju no vairāk nekā 25 grupām. Tāpat svētku dalībnieki mitinās bazilikas dienesta viesnīcā, pie Aglonas iedzīvotājiem, kā arī teltīs. Neskatoties uz lietaino laiku, dievlūdzēju skaits šajos svētkos nesarūk, teica R. Gileče.
Aglonas bazilikas priesteris Daumants Abrickis Neatkarīgo informē, ka bazilikai, sagaidot svētkus, par diacēzes līdzekļiem veikts iekšējo telpu remonts, atjaunojot sienu un griestu krāsojumu.
Šodien Aglonas svētki turpinās ar svēto misi jaunatnei, arī svešvalodā, un noslēgsies ar svētku galveno misi, Dievmātes litāniju un euharistisko procesiju pie pāvesta altāra.
Aglonas bazilika
• Kļuvusi par lielāko svētceļojumu centru Ziemeļaustrumu Eiropā. 1980. gadā pāvests Aglonas baznīcai piešķīra Basilica minoris (mazās bazilikas) titulu, kas tai piešķirts kā vienīgajai Latvijā.
• Latvijas Republikas Saeima 1995. gada 12. septembrī pieņēma likumu Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā. Likuma 1. pantā noteikts, ka Aglona ir starptautiskas nozīmes svētvieta, kas ir arī Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta, turklāt Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi
reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka Latvijas Katoļu baznīcas vadība.
• Ik gadu augusta vidū ticīgo tūkstoši pulcējas tur uz Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kas ir vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem.
• 2000. gadā Aglonas svētku apmeklētāju skaits 15. augustā sasniedza 450 000. Svētki tiek svinēti par godu svētajai Dievmātei.