Neskatoties uz to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vizīte Locikos nenotika, solītā publiskā diskusija par Latgales attīstības plānu tomēr notika. Tajā piedalījās Saeimas deputāti un Latgales pašvaldību pārstāvji.
Diskusijas gaitā jauni un konstruktīvi risinājumi netika atrasti. Visi diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka pirmo reizi daudzos gados valdība beidzot pievērsa uzmanību mūsu reģionam un nolēma to atbalstīt. Tika izteikts viedoklis, ka Latgales glābšanai domātiem finanšu līdzekļiem jāiet nevis caur valsts ministrijām, bet caur Latgales plānošanas reģionu vai vietējām pašvaldībām.
Pēc latgaliešu valodas kaislīgā aizstāvja Jura Viļuma domām, tagad viss ir atkarīgs tikai no pašiem cilvēkiem. „Nav vērts gaidīt, ka kāds labs onkulis vai laba tante no ministrijas ar rīkojumu atrisinās visas mūsu problēmas. Pietiek apvainot viens otru un meklēt vainīgos, jāsāk darīt kaut ko konkrētu, lai viss izkustētos”, - ir pārliecināts Viļuma kungs.
Vēl viens diskusijas „Latgale – iespēju vai problēmu zeme?” dalībnieks Jānis Lāčplēsis uzskata, ka visi valsts nacionālā plāna virzieni ir ne tikai jāparedz, bet arī jāaizstāv Briselē. Tiem jābūt konkrētiem projektiem, kas atbilstu izveidotajai programmai, viens no tiem ir Daugavpils lidostas būvniecība.
Diskusijas dalībniekiem atgādināja, ka Latgales reģiona attīstības plāns pagaidām atrodas pabeigšanas stadijā, un visi interesenti ar interneta palīdzību var sūtīt savus oficiālus priekšlikumus līdz šī gada 15.septembrim.