«Tās drīzāk bija ideoloģiskas nesaskaņas. Tajā ziņā, ka man bija diskusija par pašvaldību piesaisti komercbanku struktūrām, kur man bija diskusija ar Nilu Ušakovu. Tā stāv ceļā valstiska koncepta realizēšanai,» intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ neizdevās īstenot savas idejas partijā Saskaņas centrs, sacījis politiķis, mūzikas zinātnieks, jaunas sociāldemokrātiskas partijas dibinātājs Armands Strazds.
«Viens piemērs. Rīgai ir noslēgts līgums ar skandināvu banku Nordea par visu pašvaldības projektu realizēšanu. Šādā sistēmā valsts un pašvaldības zaudē, jo visu ekonomikas plānošanu patiesībā pārņem komercbankas, kam nav izdevīgi par zemiem procentiem kaut ko kreditēt ilgtermiņā, bet atkal - par augstiem procentiem un īstermiņā - tas nav izdevīgi sabiedrībai. Te ir tā dilemma. Ja politika nevar tikt ar šīm komercbankām galā, ja nevar ieņemt to nišu, kas politikai pienākas, tad tā nav sociāldemokrātiska pašvaldība. Tā ir neoliberāla pašvaldība, kas darbojas baņķieru un banku interesēs,» viņš skaidrojis.
Jau rakstīts, ka decembra vidū plānots dibināt jaunu sociāldemokrātisku partiju, kuras mērķis būšot labklājības nodrošināšana, iepriekš informēja A. Strazds. Starp partijas galvenajiem uzdevumiem būšot arī «parādu torņu» nojaukšana.
«Ir dažādi paņēmieni un triki, kā aplikt sabiedrību ar nesamaksājamiem parādiem - gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Bankas šos trikus ļoti labi zina un pēcpadomju teritorijā izmanto ļoti efektīvi. Vēsturē jau kopš pieciem tūkstošiem gadu mēs zinām, ka nesamaksājami parādi nekad nevar tikt atdoti. Arī Bībelē mēs lasām, ka ir minēts tāds Līksmības gads, kad visi parādi tiek atlaisti. Un cilvēki atkal var atsākt dzīvi, var atsākt investīcijas. Nauda var atkal sākt plūst ekonomikā un cirkulēt. Eiropā XVI gadsimta Anglijā tika celti parādu torņi, kur cilvēkus, veselas ģimenes varēja ieslodzīt uz gadu desmitiem, pat līdz mūža beigām - par neatdoties parādiem.
Izņemot šos cilvēkus no ekonomikas, no sabiedrības, no aprites - tādi paši parādu torņi kā XVI gadsimta Anglijā pārnestā nozīmē ir izcelti šodienas Latvijā. Ar likumdošanu. Respektīvi, cilvēki tādos parādos, kurus viņi nespēj atdot, var būt visu mūžu. Bet bankrota procedūra ir ļoti apgrūtināta vai nav pieejama. Tas ir tas, ko mēs gribam novērst, lai nevarētu būt tā, ka likumdošana pieļauj, ka cilvēki var būt gadu desmitiem ieslēgti neatdodamu parādu tornī,» Dienai stāstījis A. Strazds.