Izrietot mēnesim pēc Valsts Domes likumprojekta par homoseksuālisma propagandas aizliegumu, žurnāls "Afiša” izlaida "Gej-numuru”, kurā ir apkopoti 30 homoseksuāļu stāsti, kuri dzīvo Krievijā.
Neilgu laiku pirms "Afišas” ar saviem specprojektiem, kuri ir veltīti LGTB-kustības problēmām, uzstājās izdevniecības "Lielā pilsēta” un "Slon”. Homoseksuālisma tēma kļuva īpaši aktuāla krievu žurnālistiem pēc tam, kad viņu kolēģis Antons Krasovskis televīzijas tiešraidē paziņoja par savu homoseksuālismu – un tika atlaists. Tomēr masu saziņas līdzekļu, kuri ir gatavi atklāti uzstāties pret deputātu iniciatīvām, vēl joprojām ir nepietiekoši.
2013.gada 25.janvārī Valsts Dome apstiprināja labojumus pirmajā lasījumā, kas nosaka administratīvo atbildību par homoseksuālisma propagandu starp nepilngadīgajiem. Masu saziņas līdzekļi, protams, ziņoja par aktuālu tēmu, kas tika pavadīta ar LGTB – kustības un citu līdzjutēju protestiem. Dažas izdevniecības nolēma, ka nevar iztikt ar sausām reportāžām par likuma pieņemšanu un aktīvistu apturēšanu un homoseksuālisma tēmai veltīja speciālus izlaidumus.
Toni šādiem speciāliem izlaidumiem uzdeva izdevniecība Colta.ru – bijusī OpenSpace Marijas Stepanovas vadībā. 2012.gada septembrī, dažus mēnešus pirms homoseksuālisma propagandas aizliegšanas izskatīšanas referenduma līmenī, izdevniecība pasludināja "Gay Day”. Projekts bija īstenots kā protests pret homoseksuālisma propagandas aizliegumu, kas stājās spēkā Sanktpēterburgā un citos plašos reģionos. Redakcija nekaunoties sauca Krieviju par aizspriedumu valsti, bet pašu likumu par – absurdu.
Projekts Gay Day izsauca lieku ažiotāžu – portāla apmeklējums publikācijas dienā, 19.septembrī, izauga vairāk nekā par 40 procentiem, izteicās Marija Stepanova. Projektu "Ar mīlestību no Sanktpēterrburgas” ar apsveikuma kartiņām, kuru attēlos viendzimuma pār skūpstās uz Sanktpēterburgas apskates objektu fona, savā amerikāņu portālā ievietoja The Huffingston Post, jautājot saviem lasītājiem, vai viņiem patīk šāds cīņas veids ar likumu. Savukārt Krievijā lielāku interesi rosināja materiāls "Kā traktorists iemīlēja traktoristu”, kurā divi homoseksuāļi – mehanizatori no Baltkrievijas stāstīja par to, kā viņi dzīvo kopā, neskatoties uz kaimiņu sašutumu laukos. Kolorīts (pateicoties lielam necenzētās leksikas apjomam) teksts vēl dažas dienas citēja sociālo tīklu lietotāji, strīdoties par to , vai lauku vīrieši spēj tā just un runāt. „Bet tagad, ko tur runāt - tuvāka par viņu nav. Mums šeit visādu romantisku izklaidu nav. Vecums nav tas. Bet es viņu mīlu. Kāpēc gan viņu nemīlēt? Viņš ir mana ģimene.”
Daudzi sarunas īstenībai nemaz nenoticēja, sūtot žurnālistei, kas ierakstīja traktoristu stāstu, vēstules gan ar rājieniem, gan ar uzslavām. Baltkrievijā stāstu par diviem traktoristiem homoseksuāļiem vispār uztvēra kā alegoriju līdzīgi kā attiecībās starp Aleksandru Lukašenko un Ugo Čavesu.
Nākošie uzreiz pēc likuma pieņemšanas par propagandas aizliegumu pirmajā lasījumā, par homoseksuālistiem iestājās sabiedriski politiskais portāls Slon (uz to brīdi, kļuvis par Colta.ru partneri). Portāls iztika bez straujiem deputātu iniciatīvu vērtējumiem, uzmanīgi atzīmējot , ka "pēdējā laikā netradicionālās orientācijas tēma kļuvusi īpaši asa” un pasludināja "Coming out nedēļu”. Pirmajā projekta dienā portālā nāca klajā divas intervijas ar cilvēkiem, kas atklājot savus uzvārdus un fotogrāfijas atzinās par savu homoseksuālismu. Neskatoties uz daudzajiem "like” sociālajos tīklos un atbalstošiem komentāriem no lasītājiem "Coming out nedēļa” eksistēja tikai divas dienas – pēc otrās publikācijas projektu likvidēja. Kā portālam lenta.ru pavēstīja tās autors Romāns Dobrohotovs ideja neraisīja lielu ažiotāžu portāla vadībai. Pie tam nobeigumā portālam nespēja atrast pietiekami lielu daudzumu varoņu piedāvātā projekta īstenošanai.
Februāra vidū savu homoseksuālisma nedēļu pasludināja žurnāls "Lielā pilsēta”, kurš pirms aizlieguma pieņemšanas Sanktpēterburgā drukāja tematiskos materiālus, kas pasludināti LGBT kustībai. Paziņojot to, ka "katram ir tiesības pašam izvēlēties savas seksuālās tieksmes, ja vien tās neaizskar citu tiesības.”, izdevniecība nostādīja mērķi izkaut mītus par homoseksuālismu un palīdzēt pusaudžiem – homofobijas upuriem. Nedēļas garumā žurnāls publicēja ierakstus ar Krievijas slavenībām, televīzijas vadītājiem – Vladimiru Pozdneru, Olgu Šelestu, Pavlu Pobkovu, aktrisi Renāti Ļitvinovu un muzikantu Aleseju Kortņevu, kuri vērsās pie pusaudžiem un aicināja viņus nebaidīties un nekaunēties no sava homoseksuālisma. Projekts tika izveidots pēc analoģijas ar amerikāņu kompāniju It Gets Better, kurā piedalījās pat prezidents Baraks Obama.
Par vienu no interesantākajiem speciālā projekta materiāliem bija intervija ar Linoru Goraļiku ar vēsturnieku un antropologu Ļvovu Kleinu, kuru 1981.gadā iesēdināja uz pusotru gadu par tieksmi uz vīriešiem. Kleins paskaidroja, ka homoseksuālisms nav kaitīgs: "Apjēdziet cik ir filmu ir par heteroseksuāliem – romāni, poēmas ir liels spiediens uz homoseksuāļiem.”
"Afiša” savam speciālajam izdevumam ir sagatavojusies pienācīgi. Aptaujājot gājējus par viņu attieksmi pret homoseksuālismu. Pēc aptaujas datiem, izrādījās, ka tikai 6% ierēdņu varēs aizsūtīt savus bērnus ārstēties no homoseksuālisma, 34% izteicās pret homoseksuālajiem pāriem un nepiekrīt tam, ka tiem var ļaut adoptēt bērnus un noslēgt laulības. Sociālā aptauja ir ļoti plaša, sākot no ierēdņiem, žurnālistiem un beidzot ar garāmgājējiem.
Izdevumā savu stāstu pastāstīja Sergejs Ivanovs, kurš dzīvo vienā ģimenē ar savu sievu un mīļoto Igoru. Sergejs jau divus gadus ir inficēts ar HIV un visvairāk pārdzīvo ne par sevi, bet gan par saviem radiem. Savu stāstu pastāstīja arī ierēdnis Aleksandrs Smirnovs, viņš pilnīgi saprot par sekām, kuras radīsies pēc stāsta publikācijas. Ierēdnis pastāstīja par gadījumiem, kad uz viņu uzbruka un vēlējās atstādināt no amata viņa orientācijas dēļ. Intervija beidzas ar frāzi, ko var nosaukt arī par devīzi: "Tagad man ir 39 gadi, bet sabiedrība man vienalga norāda man manu vietu, bet es ļoti nemīlu, kad mani māca dzīvot un vaino tajā kur es esmu nevainīgs. Es nevaru ciest, kad mani noniecina.”
Krasovskis bija atstādināts no amata, neskatoties uz to, ka likums par homoseksuālisma propagandas aizliegumu vēl nebija stājies spēkā. Neatkarīgie masu mēdiji veidojošie speciālos izlaidumus homoseksuāļu aizsardzībai, var zaudēt reklāmas devējus no kā ir atkarīga izdevuma darbība.
Masu mēdiju uzstāšanās atbalsta homoseksuāļus un tie ir vērsti pret deputātiem, kuri nevēlas integrēties mūsdienu sabiedrībā. Šīs publikācijas ir vēršanās pie tiem Krievijas pilsoņiem, kuri noniecina homoseksuāļus. Speciālie izlaidumi "Afiša”, "BG”, "Slon”, "Kolta” jāuzskata kā apgaismojošie projekti, kuri ir vērsti cīņai pret mītiem un stereotipiem. Problēma ir tajā, ka pašlaik šos masu mēdijus ne pārāk aktīvi atbalsta.