J.Ustinskovs: Nebūtu vēlams balsot par deputātu kandidātu sarakstiem, kuriem ir minimālās izredzes iekļūt Domē 2

• Ir grūti izšķirties – labi deputātu kandidāti ir dažādos kandidātu sarakstos, bet balsot var tikai par vienu;
• Līdz ar populāro saraksta līderi bieži vien par deputātiem kļūst maz zināmas vai pat nevēlamās kandidatūras, kuras pēc vēlēšanām dažreiz pamet šo partiju, aizejot kādā citā;
• Saskaņā ar proporcionālo sistēmu par deputātu bieži vien kļūst kandidāts, kurš kopumā saņēmis mazāk balsu, nekā viņa konkurenti no citiem deputātu kandidātu sarakstiem. Piemēram, pēdējās vēlēšanās

Domē neiekļuvušais Jānis Radionovs kopumā saņēma 10 340 balsis, kas ir daudz vairāk nekā konkurentiem (piemēram, Kulakovai, Lāčplēsim, Azarevičam, Širjakovam u.c.).

Visiem zināms, ka pašvaldības deputāti galvenokārt risina vietējās ekonomiskās problēmas, nevis valsts nozīmes politiskos jautājumus, tādēļ partijas piederībai ir tikai sekundārā nozīme. Iespējams, veicot partiju priekšvēlēšanu programmu kontentanalīzi, tiktu atklāts, ka tās izstrādājusi viena persona – gandrīz visas partijas savās programmās norādījušas vienādus mērķus, kuri atšķiras ar formulējumu. Vietējās vēlēšanās daudz lielāku uzmanību vēlētāji pievērš kandidātu personībām, balsojot par iespējamo pašvaldības priekšsēdētāja kandidatūru.

Tādēļ pašvaldības vēlēšanās piemērotākā varētu būt cita vēlēšanu sistēma – mažoritārā balsošana vienā kopējā sarakstā: t.i., visi kandidāti iekļauti vienā sarakstā, un vēlētājs atzīmē, viņaprāt, piemērotākas kandidatūras, rezultātā visu izšķirtu saņemto balsu skaits. Tādējādi vēlētājs varētu nobalsot par visiem kandidātiem, kuriem viņš simpatizē, un pašvaldībā iekļūtu zināmāki un cienījamāki kandidāti, kuri saņemtu visvairāk vēlētāju balsu.

Lai sarakstā iekļūtu cienījamāki kandidāti un tas nebūtu pārāk liels, varētu ieviest noteikumu, ka katram kandidātam jāiesniedz noteikts vēlētāju-atbalstītāju parakstu apjoms, piemēram, nemazāk par 0,5% no vēlētāju kopskaita. Šāda vēlēšanu sistēma nav pretrunā ar balsošanu pēc partiju principa, tomēr būtiski palielina deputāta individuālo atbildību vēlētāju priekšā.

Taču mums pastāv cita vēlēšanu sistēma. Par ko tomēr balsot? Par jauniem, enerģiskiem vai par pieredzējušajiem politiķiem un saimniekiem? Protams, viennozīmīgas atbildes nav. Tiem, kuri uzstāj, ka Domē nepieciešams ienākt jauniem cilvēkiem, vēlos atgādināt, ka 11 (!) no 15 pašreizējiem Daugavpils pilsētas domes deputātiem ir „jauni” deputāti, t.i., pirms tam viņi nebija pilsētas domes deputāti. Jāņem vērā, ka deputāta darbu nevar apgūt nevienā skolā, deputātiem, tāpat kā citiem darbiniekiem, jāiedziļinās visās deputāta pienākumu niansēs, neaizmirstot arī par pamatdarba vietu, jo deputāta atalgojums 100 latu apmērā nav iztikas avots.

Neskatoties uz pašreizējās vēlēšanu sistēmas trūkumiem, pilsoņi var ietekmēt vēlēšanu rezultātus, pirmkārt, piedaloties tajās, otrkārt, aktīvi izmantojot savas tiesības izvēlēties cienījamo kandidātu un izsvītrojot vai liekot plusiņus. Tādēļ nebūtu vēlams balsot par deputātu kandidātu sarakstiem, kuriem ir minimālās izredzes iekļūt Domē, jo šajā gadījumā jūsu balss neko nenozīmē un rezultātā to iegūst vēlēšanās uzvarējušie saraksti.

Domē tiek risināti dažādu jomu jautājumi, tādēļ deputātiem jāpārstāv dažādas profesijas: viņiem jābūt ekonomistiem, uzņēmējiem, ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem. Jāatceras, ka četru gadu laikā deputāti rīkojas ar nodokļos samaksātajiem līdzekļiem. Tādēļ deputātam jābūt nobriedušam cilvēkam, kas sasniedzis panākumus savā profesijā un sabiedriskajā darbībā, pierādījis sevi darbos, nevis vārdos. 

Iespējams, kandidātu vecumu vajadzētu ierobežot – viņam jābūt vecākam par 45-50 gadiem, šajā vecumā cilvēks parasti ir sasniedzis panākumus savā profesijā, viņam ir sava pozīcija, ģimene, izauguši bērni.

Šajā gadījumā deputāts nenodarbotos ar savu problēmu risināšanu un ambīciju apmierināšanu, bet izmantotu savu dzīves pieredzi par labu pilsētai.

Ceru, ka gaidāmajās vēlēšanās mūsu iedzīvotāji rīkosies prātīgi, nobalsos par cienījamiem cilvēkiem, un pilsētā darbosies gudri un strādīgi deputāti.