XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizācija bijusi ļoti zemā līmenī, svētku dalībniekiem nebija nodrošināti 21.gadsimtam atbilstoši sadzīves apstākļi, bet noslēguma koncerta repertuārs iezīmējis lielu plaisu starp šauro virsdiriģentu eliti un svētku dalībniekiem un skatītājiem, - tādu viedokli trešdien preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Lembergs norādīja, ka izjutis diezgan lielu necieņu pret pašvaldībām no svētku organizatoru puses.
"Tikai un vienīgi pateicoties Latvijas pašvaldībām, to rūpēm par Latvijas nacionālo kultūru, ir iespējami šādi Dziesmu svētki. Ja tas tā nebūtu un ja bāzētos tikai uz to, ko dod valdība, tādi Dziesmu svētki nevarētu notikt. Pret pašvaldībām mēs jutām diezgan lielu necieņu no svētku organizatoru puses, jo kaut vai tās biļetes, kādas bija iespēja nopirkt, bija vienas no vissliktākajām. Ja es salīdzinu padomju laikus un tagadējos laikus, tad tagad situācija ir mainījusies kā diena pret nakti - cieņā ir visi citi, izņemot tikai tos, kas rūpējas, lai tādi Dziesmu svētki vispār notiktu," savās pārdomās dalījās Lembergs.
Ventspils mērs uzsvēra, ka Latvijas valdība no Dziesmu svētku norises gūst lielus papildu ienākumus akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa veidā.
"Visus šos papildu ienākumus savāc valdība un tērē saviem mērķiem, neko neatvēlot pašvaldībām, kas nodrošina svētku dalībnieku sagatavošanos un piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos. Īpaši slikti, ka no šiem papildu ienākumiem, ko gūst valdība, pilnīgi nekas neaiziet dalībniekiem. Tieši otrādi - pēdējos 50-60 gados dalībnieku sadzīves apstākļi ir tādi paši, kādi tie bija pēc kara. Nekas nav mainījies," norādīja Lembergs.
Ventspils mērs akcentēja, ka svētku dalībnieki savās apmešanās vietās netiekot pienācīgi nodrošināti ar dušām un tualetēm - to skaitam vajadzētu būt septiņas reizes lielākam.
"Protams, lai nodrošinātu normālus apstākļus, kas atbilst 21.gadsimta prasībām, ir jāpatērējas. Valdībai ir jānopērk konteineri, - tādus pie katras skolas var novietot desmitiem. Vajag tikai ūdens un kanalizācijas pievadus," sacīja Lembergs.
"Valdībai pēc tam, kad sasniegts dzīves lielākais mērķis pievienoties eirozonai, vajadzētu sasniegt nākamo mērķi - uz Latvijas simtgadi nodrošināt uz katriem desmit Dziesmu un deju svētku dalībniekiem vienu klozetpodu un vienu dušu. Tas būtu izcils valdības sasniegums un apliecinātu, ka tā ne tikai vārdos runātu par to, ka mīl dziesmas un dejas, bet arī praksē parādītu, ka tai tik tiešām nav vienaldzīgi Dziesmu svētku dalībnieku sadzīves apstākļi," norādīja Lembergs.
Tāpat arī jāparūpējas, lai Dziesmu svētku dalībniekiem būtu iespēja izžāvēt samirkušo apģērbu un gulēt gultās, nevis uz matračiem, piebilda Lembergs.
"Valdībai jāparūpējas, lai dalībniekiem būtu iespēja normāli dzīvot, ievērojot vismaz viselementārākās normas, kādas bija pat Osvencimā un PSRS gulagā, kur sievietes ar vīriešiem kopā negulēja," izteicās Lembergs.
"Vispārējais samierinieciskums ar šādiem mežonīgiem apstākļiem ir nepieņemams. Es runāju ar svētku dalībniekiem no Ventspils - viņi necer ne uz ko labāku, bet tas nenozīmē, kas tas ir normāli," uzskata Lembergs.
Pēc Lemberga domām, Dziesmu svētki kopumā bijuši ļoti slikti organizēti. "Bija ļoti nepārdomātas gājiena dalībnieku pulcēšanās vietas - jau ne pirmo reizi. Rezultātā tas notiek divreiz un pat trīsreiz ilgāk, nekā tam vajadzētu notikt. Tie pārrāvumi starp dalībniekiem simtiem metru attālumā vienkārši norāda uz ļoti zemu organizāciju," uzskata Lembergs.
Tāpat Lembergam neesot saprotams, kāpēc noslēguma koncerts, kas bija paredzētas četru stundu garumā, ilga sešarpus stundas un kādēļ koristi pirms koncerta sākuma nevarēja ieņemt savas vietas reizē ar skatītājiem. "Tas tikai norāda uz ļoti zemu, bezatbildīgu organizāciju, pie tam kādam vēl par to maksā," savu viedokli pauda Lembergs.
"Visbeizot, - ja Dziesmu svētku estrādē sāktos kāda panika, tad evakuācijas laiks būtu ļoti ilgs un ar bēdīgām sekām. Tikko Kazaņā nodots ekspluatācijā jauns stadions, kur 40 000 cilvēku tiek evakuēti astoņās minūtēs. Te, ja kaut kas notiktu, tad tās mazās izejas, kas ir starp metāla žogu, kas nekādā veidā nav pārvarams, nestu ārkārtīgi daudz upuru. Arī par to diemžēl nekādā veidā nav padomāts," norādīja Lembergs.
Ventspils mērs pauda vilšanos arī par noslēguma koncerta repertuāru. "Ja nemaldos, tikai četras dziesmas tika lūgts atkārtot no Dziesmu svētku dalībnieku puses. No skatītāju puses - nevienu. Tas liek aizdomāties. Pašlaik iezīmējas pilnīgi skaidra plaisa starp Dziesmu svētku muzikālo eliti un dalībniekiem un klausītajiem," uzskata Lembergs, norādot, ka pēc koncerta oficiālā noslēguma koristi beidzot dziedājuši tās dziesmas, kuri vēlējās dziedāt - gan "Pūt, vējiņi!" bez muzikālās apdares, gan svētku repertuārā neiekļauto Raimonda Paula dziesmu.
"Tāpēc mēs Ventspilī veiksim Dziesmu svētku dalībnieku aptauju, lai noskaidrotu, kādu viņi vēlētos Dziesmu svētku repertuāru, jo Dziesmusvētkus nodrošina nevis virsdiriģenti, bet gan dziedātāji, dejotāji un pūtēji. Otra puse ir skatītāji, klausītāji," uzsvēra Lembergs.
"Šis atrāvums starp saujiņu diriģentu un dziedātājiem un klausītājiem ir acīm redzams. Tam virsdiriģentam, kuram koristi ar viļņošanos, ko pārņēma arī skatītāji, neļāva sākt diriģēt vienu dziesmu un tādējādi faktiski izsvilpa, viņam ir jāpadomā. Nu nav vēsturē bijis, ka izsvilpj virsdiriģentu. Ja kāds cits virsdiriģents nevar pārtraukt košļāt košļājamo gumiju, pirms kāpt tribīnē diriģēt kopkori, tad viņam arī jāpadomā, vai nevajadzētu atteikties vai nu no košļājamās gumijas, vai no virsdiriģenta pienākumiem," norādīja Lembergs.
Lembergs pauda pārliecību, ka viņa viedoklis sakrīt ar vismaz vienas daļas sabiedrības viedokli, un izteica nožēlu, ka svētku repertuārs tiek veidots ļoti šaurai interešu grupai.
"Diemžēl nebija kontakta - emocionālais pacēlums, kāds tas bija sākumā, lēnām gāja uz leju," rezumēja Lembergs.