ASV nacionālās drošības aģentūra (NDA) pēdējo piecu gadu laikā daudzkārt pārkāpa savas pilnvaras informācijas vākšanas sfērā.
Par to 16. augustā raksta laikraksts The Washington Post ar atsauci uz NDA iekšējās pārbaudes rezultātiem, kurus izdevumam piešķīra Edvards Snoudens.
Saskaņā ar iekšējās pārbaudes dokumentiem, kuri ir datēti ar 2012. gada maiju, NDA, sākot no 2008. gada, tūkstošus reižu pārkāpa savas juridiskās pilnvaras komunikāciju izsekošanas jomā. Tā, tikai laika periodā no 2011. gada maija līdz 2012. gada maijam tika fiksēti 2776 pārkāpumi. Vairākums no šiem pārkāpumiem attiecas uz nelikumīgu ASV pilsoņu un ārzemju specdienestu novērošanu, turklāt šie pārkāpumi tika veikti gan apzināti, gan gadījuma rakstura kļūdu rezultātā.
Kā gadījuma rakstura pilnvaru pārkāpuma piemērs tiek minēts gadījums, kad 2008. gadā NDA nejauši pārtvēra lielu Vašingtonas telefona sarunu skaitu. Tas notika programmas kļūdas rezultātā, kura vietējo kodu 202 sajauca ar starptautisko sarunu kodu ar Ēģipti: 20.
Visnopietnākais apzinātais likuma pārkāpums attiecas uz nelikumīgu vairāk nekā 3 tūkstošu ASV pilsoņu un zaļo karšu īpašnieku nesakcionētu datu izmantošanu.
Daudzi dati, kurus satur dokumenti, bija paredzēti tikai NDA iekšējai lietošanai un neparedzēja to atklāšanu ASV Kongresam vai speciālām izsekošanas programmu komisijām. Tā, vienā no dokumentiem NDA darbiniekus lūdz neminēt detalizētus datus un izmantot pēc iespējas vispārīgākus formulējumus atskaitēs Tieslietu ministrijai un ASV Nacionālās izlūkošanas ofisa direktoram.
Atbildē uz pieprasījumu, kuru NDA nosūtīja laikraksts The Washington Post, aģentūras pārstāvis atzina, ka organizācijas darbā laiku pa laikam notiek kļūdas un atzīmēja, ka darbinieki pēc iespējas ātrāk cenšas tās konstatēt. NDA priekšsēdētājs papildināja, ka pārkāpumu skaits liekas augsts tikai absolūtā izteiksmē: ja apskata relatīvās vērtības, tad viss izskatās savādāk.
Agrāk, 12. augustā NDA publicēja dokumentu, kurā tika norādīts, ka aģentūra analizē tikai 0,00004% datu no visa datu apjoma, kurš tiek nodots interneta tīklā. Tā, saskaņā dokumentu uz NDA attiecas tikai 1,6% no 1826 petabaitiem datu, kurus pa internetu pārsūta katru dienu, turklāt tikai 0,025% šo datu tiek ņemti analīzei.
Dažas dienas iepriekš laikraksts The Guardin ar atsauci uz Snoudena iesniegtajiem dokumentiem paziņoja, ka no 2011. gada oktobra NDA bez tiesas sankcijas varēja sekot ASV pilsoņu sarakstei. Agrāk ASV specdienesti noliedza šādu iespēju: izsekošanas programmas PRISM koncepcija paredzēja datu, kuri attiecas uz ārzemniekiem aiz ASV robežām, vākšanu.
2013. gada jūnija sākumā Edvards Snoudens, kurš strādāja CIP un NDA, nodeva MIL slepenus materiālus par ASV specdienestu darbu. Tā, viņš pastāstīja par izsekošanas programmu PRISM, kuras ietvaros specdienesti izsekoja amerikāņu un ārzemju pilsoņu privāto elektronisko saraksti un telefona sarunas. Tāpat Snoudens pastāstīja, ka specdienestiem ir neierobežota pieeja pasaules lielākajiem interneta serveriem.
NDA paziņoja, ka izseko tikai ārzemniekus, kuri dzīvo ārpus ASV. Turklāt specdienesti noliedza informāciju par pieeju lielāko interneta kompāniju serveriem, atzīmējot, ka dati tiek nodoti tikai pēc pieprasījuma.