Grozījumos direktīvā par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, ko skatīja Eiropas Parlaments (EP), saskatāma Krievijas gāzes giganta "Gazprom" interešu lobēšana, uzskata EP deputāts Kārlis Šadurskis (V).
Grozījumi direktīvā par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu bija nepieciešami, lai novērstu administratīvos šķēršļus un atjaunotu Eiropas Savienības tiesību aktu bāzi mūsdienu un nākotnes prasībām un vajadzībām vides jomā.
Lai arī kopumā direktīvas grozījumi, rūpējoties par Eiropas vides ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešami un pozitīvi vērtējami, tomēr viens no jaunajiem papildinājumiem, kas iekļauts grozījumos, ir pretrunīgi vērtējams un drīzāk liecina par Krievijas gāzes giganta "Gazprom" lobija ietekmi, nevis Eiropas zaļajām idejām, uzskata Šadurskis.
Viņaprāt, pretrunīgi vērtējams viens no direktīvas grozījumu pamatjautājumiem, kas regulēs turpmāko attieksmi pret slānekļa gāzes ieguves projektiem Eiropas Savienībā.
Līdzšinējā normatīvā prakse noteica, ka jebkurā rūpnieciskās ieguves projektā pirms ieguves sākuma ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. "Tas ir dabiski, ka vispirms tiek izdarīts urbums, lai konstatētu, vai noteiktā teritorijā slānekļa gāzes rūpnieciska ieguve vispār ir iespējama un rentabla, un tad tiek veikta ietekmes uz vidi izpēte, lai noskaidrotu, vai šī ieguve tostarp nerada gruntsūdeņu piesārņojuma riskus," skaidro Šadurskis.
Apstiprinātais ierosinājums turpmāk paredzēs ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību jau pirms kontrolurbumu veikšanas. Šadurskis ir pārliecināts, ka nav iespējams novērtēt to, ko vēl nemaz nevar paredzēt. "Ja nav veikts neviens kontrolurbums, tad nav ko vērtēt," uzsver Šadurskis.
Tādējādi šis ierosinājums izslēgs slānekļa gāzes iespējamo atradņu rūpnieciskas apguves iespēju, un tas kļūst par visai drošu veidu, kā "nožņaugt investīcijas un inovācijas netradicionālo fosilo enerģētikas resursu apguvē", uzskata EP politiķis.
Tas savukārt sarežģīs Eiropas Savienībai iespējas mazināt savu energoatkarību no Krievijas dabasgāzes resursiem, kā arī piedalīties sacensībā par konkurētspējīgāku ekonomiku pasaulē.
"Jācer, ka Eiropas Savienības Padome mazāk aizrausies ar "superzaļo" populismu, bet vairāk domās par Eiropas pilsoņu ekonomiskajām interesēm un labklājību, jo videi patiesībā šeit draudu nav. Mūsu kopīgās planētas nākotni daudz lielākā mērā apdraud Krievijas fosilo energoresursu ieguves vietas, kuru ekoloģiskās prasības neietekmē neviena Eiropas direktīva," uzsver Šadurskis.
EP deputāti atbalstīja sarunu procedūras sākšanu ar Eiropas Savienības Padomi par šī normatīvā akta galīgo redakciju, atliekot galīgo balsojumu. Trešdienas balsojumā atjauninot pašreizējo ES direktīvu par ietekmes uz vidi novērtējumiem, Eiropas Parlaments tos ierosināja attiecināt arī uz slānekļa gāzes ieguves izpētes un hidrauliskās šķelšanas projektiem.
Deputāti arī ierosināja pasākumus interešu konfliktu novēršanai un sabiedrības informēšanai un uzklausīšanai. Deputāti jauno direktīvas projektu apstiprināja ar 332 balsīm par, 311 pret un 14 atturoties. Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva (EIA) attiecas gan uz sabiedriskiem, gan privātiem projektiem. Tajā ir izklāstīti noteikti kritēriji, tostarp informācija, kas jāiesniedz atbildīgajām iestādēm, lai projektu varētu novērtēt apstiprināšanai. Direktīva regulē plašu projektu klāstu, aptverot gan tiltu būvēšanas, gan cūku audzēšanas projektus.
Spēkā esošā direktīva aptver dabasgāzes projektus, kuri paredz dienā iegūt vismaz 500 000 kubikmetru gāzes. Daudzos slānekļa gāzes ieguves projektos dienā iegūst daudz mazāku apjomu, jo jāveic iežu šķelšana, tāpēc līdz šim tie nebija pakļauti ietekmes uz vidi novērtējuma prasībai.
Tomēr deputāti vēlas šo prasību padarīt obligātu attiecībā uz visu netradicionālo ogļūdeņražu izpēti un ieguvi (slānekļa gāze un eļļa, oglekļa gāze utt.) neatkarīgi no iegūtā apjoma, prasot to attiecināt uz posmu, kurā tiek veikta hidrauliskā šķelšana.
Ierosinājumā ir iekļauti pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus starp personām, kas īsteno projektus un kas īsteno pētījumus. Deputātu grozījumos ierosināti kritēriji ekspertu kvalifikācijas, pieredzes un tehnisko zināšanu novērtēšanai. Viņiem jāspēj strādāt zinātniski objektīvi un neatkarīgi no projektu īstenotājiem vai valsts pārvaldes iestādēm.