Eiropas Savienības (ES) ārlietu pārstāve Ketrina Eštone (Catherine Ashton) 4.februārī dodas uz Kijevu, lai Ukrainas valdošajam režīmam piedāvātu finansējumu apmaiņā pret saspīlējuma politisku atrisinājumu. Tikmēr Lietuva sekmīgi meklē atbalstu sankcijām pret prezidentu Viktoru Janukoviču.
Finanšu piedāvājuma apmērs šobrīd netiek atklāts, bet Eštones pārstāvji 3.februārī norādījuši, ka Ukraina varēs naudu saņemt tad, ja Janukovičs piekāpsies opozīcijas prasībām. Tomēr diplomāte neuzstāšot uz ES asociācijas un brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu.
EU Observer vēsta, ka finansējuma grozu kopā apņēmušās veidot ES, Amerikas Savienotās Valstis, Azerbaidžāna, Japāna un Norvēģija.
ES ar jauno piedāvājumu nākusi klajā pēc tam, kad Krievija iesaldējusi Ukrainai solīto 15 miljardu ASV dolāru (10,5 miljardu eiro; 7,4 miljardu latu) izmaksu un brīdinājusi Janukoviču, ka Ukraina nav norēķinājusies par gāzi 2,7 miljardu dolāru (1,4 miljardu eiro; viena miljarda latu) apmērā.
3.februārī Briselē notikusi ES dalībvalstu vēstnieku sanāksme, kur Lietuva guvusi atbalstu priekšlikumam gatavot finansiālas sankcijas pret Janukoviča režīma eliti.
Lietuvas aicinājumam atsaukušās trīs dalībvalstis. Zināms, ka šo dalībvalstu vidū ir arī viena valsts, kuras bankās glabājas Janukovičam pietuvināto personu vērienīgi finanšu līdzekļi.