Vardarbīgie protesti un pēdējo dienu asiņainie notikumi Ukrainā vēl nav pilsoņu karš. Taču, ja situācija netiks risināta, no šiem draudiem izvairīties nevarēs, norāda eksperti.
To, ka esošā vara vairs nespēj saviem spēkiem atrisināt saasināto situāciju, atzīst teju visi Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti. Kaut pēdējās pušu sarunas nav bijušas veiksmīgas, tās, visticamāk, tiks turpinātas
«Es domāju, ka Janukovičs opozīcijai atdos daudz, domāju, ka Ukraina no šīs situācijas izies daudz demokrātiskāka. Kas ir tas, ko viņš ir gatavs atdot? [...] Viena no galvenajām prasībām ir konstitūcijas maiņa. Es domāju, ka viņš ies uz jaunām vēlēšanām, prezidenta vēlēšanām. Viņi daudz diskutēs par konstitūcijas izmaiņām, lai Ukraina nebūtu tik prezidentāla valsts, kāda tā ir šobrīd,» norāda bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.
Tiesa, vai opozīcija ir gatava reāli pārņemt varu ekspolitiķis šaubās. Piedāvājumi nākt valdībā bijuši arī iepriekš, taču tikuši noraidīti. Tāpat problēmas Ukrainas opozīcijai rada tās iekšējā sašķeltība un dažādi radikālie atzari.
Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka te bez vainas nav arī Eiropas Savienība (ES). Ja pie varas nāks demokrātiskie spēki, tai būs jāuzņemas nopietna loma valsts ekonomikas glābšanā.
«Ir arī skaidrs, ka Krievija izmantos visas iespējas, lai ekonomiski ietekmētu situāciju, ja demokrātiskā opozīcija nāktu pie varas. Ir skaidrs, ka ar to Krievijas atbalsts Ukrainai beigtos. Tādēļ šeit būtu jābūt ES gatavai iesaistīties,» saka Pabriks.
Līdz šim Krievijas iesaistīšanās Ukrainas jautājuma risināšanā vismaz ārēji bijusi atturīga, uzskata bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Viņš norāda, ka tā kļūs aktīvāka pēc Soču olimpiādes. «Neapšaubāmi Krievija ir ieinteresēta šīs situācijas atrisināšanā un Ukrainu pārstiept savā pusē. Bet šajā brīdī Krievija ieņem piesardzīgu nostāju. Nupat ir atsākušās ukraiņu preču blokādes. [Krievijas prezidents Vladimirs Putins izskatās ļoti piesardzīgs. Viņa iejaukšanās notiek citās formās,» saka Birkavs.
Ja vardarbība turpināsies, pēc Birkava teiktā, nevar izslēgt arī iespēju, ka Ukrainā varētu tikt ievesti Krievijas vai kādas citas valsts miera uzturētāji. Citi eksperti gan nedomā, ka Krievija to darīs, jo tādējādi konflikts tiks eskalēts vēl vairāk.
«Es domāju, ka Krievija uz Ukrainu skatās kā uz lakmusa papīrīti. Ja Ukrainā izdosies šīs demokrātiskās reformas, nav garantijas, ka Krievijā demokrātiskā opozīcija neiet spēkā,» norāda Pabriks.
BNN jau vēstija, ka sadursmēs Kijevā 18. un 19.februārī dzīvību zaudējuši vismaz 25 cilvēki. Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs jaunākajā vardarbības uzliesmojumā vaino opozīcijas līderus.
Naktī uz 19.februāri notikušas opozīcijas līderu sarunas ar Janukoviču, tomēr tās beigušās bez rezultāta. Prezidents aicinājis politiskās opozīcijas līderus «distancēties no radikālajiem spēkiem» un norādījis, ka «vēl nav par vēlu pārtraukt konfliktu».
Kopš 18.februāra aizbarikādēto Maidanu (Neatkarības laukumu Kijevā) aplenkuši vairāki tūkstoši īpašo uzdevumu vienības kaujinieku un policistu. Tie uzbruka galvenajām protestētāju barikādēm pilsētā.
Vardarbības uzliesmojumā opozicionāri vaino varas iestādes.