«Jaunās augu valsts un ķīmiski sintizētās psihoaktīvās vielas ir nopietna problēma, kas skar ne tikai Latviju, bet arī Eiropas valstis, Krieviju un Amerikas Savienotās Valstis. Pēdējā laikā tradicionālo narkotiku lietotāji izvēlas citas, nekontrolējamas vielas, jo par to glabāšanu un lietošanu nedraud kriminālatbildība,» uzsver Latvijas Ārstu biedrība (LĀB).
Dažādu nereģistrētu psihoaktīvo vielu plašā izplatīšanās ļoti tieši skar arī mediķu darbu, jo katru dienu divi līdz desmit bērni un jaunieši nonāk dažadās medicīnas iestādēs, kur nākas cīnīties par viņu dzīvībām.
«Šīs jaunās psihoaktīvās vielas, kas atrodamas dažādos augu maisījumos kļuvušas populāras bērnu un jauniešu vidū. Pasaulē ir daudz dabisku un ķīmiskas izcelsmes vielu, kas dažādā veidā ietekmē galvas smadzeņu darbību, piemēram, rada labu noskaņojumu, eiforiju, prieku un laimes sajūtu. Visas šīs vielas, ko drīkst un ko nedrīkst lietot, nemaz nav iespējams uzskaitīt. Daļa no šīm vielām uz cilvēku var iedarboties atšķirīgi, tas atkarīgs no koncentrētās vielas daudzuma. Līdzīgi kā medikamentiem, šīs ķīmiskās vielas mazās devās var būt ar ārstniecisku, bet lielās devās – ar smadzenēm toksisku iedarbību,» skaidro mediķi.
«Jau pats jēdziens «legālās narkotikas», kas ikdienā tiek lietots, apzīmējot jaunās psihoaktīvās vielas, pēc būtības ir aplams. Tas sabiedrībā rada apziņu, ka līdzās narkotikām, kuru izplatīšana, glabāšana un lietošana ir aizliegta, pastāv narkotikas, kuras ir legālas un veselībai nekaitīgas,» norāda ārsti.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Inga Šmate iepazīstina ar centra veiktā pētījuma rezultātiem. Tie liecina, ka pusaudžu vidū tā dēvētās legālās narkotikas ir pamēģinājuši 23% puišu un 13% meiteņu. Vēl pirms desmit gadiem jaunu cilvēku vidū vairāk tika lietots alkohols un tabaka, bet tagad bērni un jaunieši jāizglīto par izsargāšanos no citu veselībai ļoti bīstamu narkotisku un psihotropisku vielu lietošanas.
Narkoloģes Astrīda Stirna un Sarmīte Skaida apliecina, ka katru dienu stacionārā nonāk kāds psihoaktīvu vielu lietošanas upuris. Lai noskaidrotu lietoto augu maisījumu sastāvu un pierādītu, ka vielas ir narkotiskas, mediķi veic dārgas laboratorijas analīzes. Ārsti atzīst, ka nav iespējams konkurēt ar arvien jaunu psihoaktīvu vielu – piemēram, sintētisko kanabinoīdu sintezēšanu un nonākšanu apritē augu maisījumos. «Pēc šo vielu lietošanas sekas ir dramatiskas, cilvēks kļūst fiziski un garīgi slims. Ja nav iespējams aizliegt šo vielu tirdzniecību vispār, tad tas izskatās pēc organizētas noziedzības valsts līmenī,» uzsver Stirna.
Narkologu pieredze liecina, ka ar spīti tam, ka cilvēks nonāk slimnīcā, viņš turpina šīs halucinogēnās un atkarību izraisošās vielas lietot arī turpmāk. Šo vielu lietošana provocē tādu psihisku saslimšanu rašanos, kas parasti cilvēkam neveidotos. Sākotnēji izpaužas vielas haucinogēnā darbība, un tai seko psihiski traucējumi, piemēram, šizofrēnija.
«Šīs vielas no organisma izdalās ļoti lēni, un tieksme pēc tām, pat vienreiz pamēģinot, ir mežonīga. Ja pacients tās lieto atkārtoti un nonāk slimnīcā, tad jau ne vairs narkologu, bet gan psihiatru uzraudzībā. Šie cilvēki kļūst par hroniskiem psihiatrijas pacientiem,» brīdina narkoloģe Skaida.
Kā zināms, dažādu augu maisījumu, kas satur narkotiskas vielas, iegāde ir samērā viegla. Tās var nopirkt gan dažādās apšaubāmās tirgotavās, gan pilnīgi brīvi vairāk nekā 700 interneta vietnēs. Vairums šo vielu pat internetā tiek reklamētas. «Kad pacients nonāk toksikologu aprūpē, mums jau ir darīšana ar pēdējo frontes līniju. Mēs nevaram mierīgi noskatīties kā jauni cilvēki grauj savu veselību un dzīvi. Par šīm problēmām jārunā daudz atklātāk un skarbāk,» aicina toksikologs profesors Viesturs Liguts. Tam piekrīt arī LĀB prezidents Pēteris Apinis, rosinot veidot izglītojošu reklāmas kampaņu, kas vizuāli rādītu tā dēvēto legālo narkotiku lietošanas reālās sekas.
Psihoterapeite Gunta Ancāne, raksturojot situāciju, uzver, ka jaunietis atkārtoti lieto narkotiskas vielas to pašu iemeslu dēļ, kāpēc uzsācis – psiholoģisks diskomforts, nedrošība un tās pārvarēšanas pieredze apreibinošo vielu lietošanas ietekmē. «Nereti vecākiem vajadzētu atņemt vecāku tiesības. Jājautā, kāpēc bērns nonāk līdz narkotiku lietošanai? Bērniem ģimenē nav emocionāla atbalsta. Ja mēs gribam ko mainīt, tad jāstrādā ar pieaugušajiem,» teic speciāliste.
BNN jau vēstīja, ka jaunām psihoaktīvām vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu saraktā, varēs piemērot pagaidu aizliegumu uz laiku līdz 12 mēnešiem, izņemot tās no tirdzniecības. To paredz grozījumi likumā «Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību», ko 15.oktobrī otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.