Kā ziņots, februāra beigās tika pagarināts Daugavpils pilsētas domes „jaunatnes” darba grupas darbības termiņš.
Minētais lēmums tika pieņemts, jo darba grupas priekšsēdētājs Jurijs Zaicevs paziņoja, ka nepieciešams veikt jaunu pētījumu, tā veikšana jāuztic Daugavpils Universitātei, minētais pakalpojums maksās aptuveni 1 000 eiro.
Papildu iedalītā termiņa laiks beidzas pirmdien, 24.martā, tas nozīmē, ka piektdiena, 21.marts, ir pēdējā minētās darba grupas darba diena.
Daugavpils Universitātes Socioloģisko pētījumu institūta direktora pienākumu izpildītājs Vladimirs Meņšikovs paziņoja portālam Gorod.lv, ka pagaidām Daugavpils pilsētas dome un Institūts līgumu par pētījuma veikšanu neesot noslēguši.
„Pagaidām pētījuma ietvaros tiek risināti tikai akadēmiski uzdevumi. Mūsu darbiniece veica cenu aptauju un iesniedza Domē piedāvājumu, taču atbildi pagaidām neesam saņēmuši. Cik man zināms, pētījuma veikšanai paredzētais termiņš ir beidzies.
Patlaban mūsu Institūts veic līdzīgu pētījumu, bet es neesmu saistīts ar „jaunatnes” darba grupas darbu, tādēļ man nav zināms par jautājumiem, kuri interesētu tās pārstāvjus.
Kopā ar poļiem realizētais projekts ir saistīts ar jauniešu mobilitātes izpēti, mēs paši to finansējam, pētījuma rezultāti tiks paziņoti konferencē, kas notiks maijā”, paziņoja profesors.
Pēc viņa domām, tik nopietna pētījuma veikšana varētu izmaksāt vismaz 10 000 eiro, tādēļ ar iedalīto 1 000 eiro jebkurā gadījumā nepietiktu.
Arī gatavošanās pētījumam esot atkarīga no vairākiem faktoriem. Pētījumu var veikt nedēļas laikā, piemēram, par pamatu ņemot telefonisko aptauju, savukārt kompetentais un nopietnais pētījums aizņemtu vismaz gadu. V.Meņšikovs savulaik bija darba grupas, kura izstrādāja pilsētas attīstības stratēģiju uz 25 gadiem, priekšsēdētājs. Grupa darbojās gandrīz gadu un tās finansējums bija 18 000 latu. Projektu līdzfinansēja pilsētas pašvaldība, Daugavpils Universitāte un viena no Latvijas bankām.
Pēc profesora V.Meņšikova vārdiem, saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu institūta direktoram nav tiesību jaukties zinātnisko darbinieku darbā un noteikt viņu darbu tematiku. Savukārt darbinieki strādā autonomi un ik gadu atskaitās par paveikto. Tādēļ darbinieki var veikt līdzīgus pētījumus, kā minēts, pirmais solis šajā virzienā bija izdarīts, bet turpinājums nesekoja. V.Meņšikovs to skaidro ar to, ka piedāvātajā termiņā pētījumu veikt nebija iespējams un darbinieks nevēlējās „iegāzt” gan sevi pašu, gan Daugavpils Universitāti.