Krievijas agresija Krimā mazinājusi Latvijas iedzīvotāju bažas par Briseles ietekmi 1

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas iedzīvotāji bija krietni vairāk satraukti par nonākšanu Briseles pārvaldībā – tā liecina sabiedriskās domas aptaujas dati. 

Sociologs Arnis Kaktiņš ir pārliecināts – pēdējo nedēļu notikumu iespaidā krietni vairāk iedzīvotāju bažīgus skatienus met nu jau Austrumu virzienā. 

Sociologs  gan arī norāda – gandrīz desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju atkārtotu nonākšanu Krievijas sastāvā uzskatīja par pilnīgi iespējamu arī pirms Ukrainas konflikta.

Vēl pērnā gada beigās trešā daļa Latvijas iedzīvotāju tuvināšanos Briselei uzskatīja par daudz reālāku apdraudējumu valsts suverenitātei nekā iespējamo Krievijas agresiju.

„Tas, ka izrādījās, ka patiesībā krietni vairāk Latvijas iedzīvotāji bija nobažījušies, ka Latvija var zaudēt savu suverenitāte un patstāvību Briseles dēļ, rietumu dēļ, un mazāk – ka draudi varētu nākt no austrumiem, bija tiešām mazliet pārsteidzoši,” atzina Kaktiņš.

Kaktiņš skaidroja, ka, attīstoties notikumiem Krimā, Latvijas iedzīvotāju bažas no rietumiem nenoliedzami vērsušās uz austrumu kaimiņvalsti, tomēr pagātnes pieredze daļu iedzīvotāju darījusi uzmanīgu arī līdz šim – vēl pirms Krievijas agresijas Ukrainā gandrīz 10% aptaujāto uzskatīja par reālu Latvijas nonākšanu Krievijas pakļautībā.

„Neskatoties uz to, ka tajā brīdī nekāda ievērojama eskalācija vai attiecību saasināšanās ar Krieviju nebija, tomēr salīdzinoši liela iedzīvotāju daļa pauda savas bažas, ka Latvija varētu atkārtoti nonākt Krievijas pakļautībā vai arī, pat ka mums varētu būt kāds Krievijas militārs iebrukums. [..] Arī iemesls šeit nav tālu jāmeklē – pirmkārt, tā ir vēsturiskā atmiņa. Tas ir 1940.gads,” atgādināja sociologs.

Kaktiņš skaidroja, ka, notikumiem attīstoties tik strauji kā Krievijas un Ukrainas gadījumā, arī sabiedriskā doma ir grūti formulējama. Medijos parādoties arvien jaunai un jaunai informācijai, teju pa dienām mainās arī iedzīvotāju nākotnes prognozes.

Lielākoties šādām situācijām raksturīga viedokļu polarizācija – no mērenām, nenoteiktām atbildēm iedzīvotāji aktīvāk pieslienas radikālākiem viedokļiem. Lielākā daļa „Panorāmas” aptaujāto rīdzinieku izteica bažas, ka līdz ar Krimu Krievijas agresija neapstāsies, tomēr norādīja, ka par Latvijas drošību pagaidām neuztraucas.

Krievijas agresija Ukrainā gan acīmredzami novērsusi sabiedrības domas no rietumu ietekmes Latvijā – visi aptaujātie rīdzinieki norādīja, ka Briseles klātbūtni Latvijā nejūt. 

22.03.2014 , 11:40

Anete Bērtule , LSM


Написать комментарий

Latvijas iedzīvotaji baidās no reāla, redzama spēka pielietojuma, bet to ka no ES puses esam iekaroti un iznīcināti ekonomiski, nevienu neuztrauc. Galvenais, lai nebrauc ar tankiem!