Daugavpils pilsētas domes deputāts Jurijs Zaicevs rakstiski atbildēja uz portāla Gorod.lv jautājumiem par viņa neseno braucienu uz Krimu, kad tur notika referendums.
Atbildot uz jautājumu par brauciena mērķiem un to, kādā statusā viņš atradās Krimā, Jurijs Zaicevs paziņoja sekojošo:
„Esmu pārliecināts, ka pēdējo mēnešu laikā Ukrainā notiekošais nevienu neatstāja vienaldzīgu. Kijevā notikušie nemieri noveda pie politiskās krīzes Krimas Autonomajā Republikā, kura izmantoja pašnoteikšanās tiesības un izdarīja to nevis pēc Kosovas scenārija, bet izsludinot referendumu. Pēc Krimas AR Augstākās Radas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas atbilstoši ANO Starptautiskās tiesas lēmumam pussala izveidoja Centrālo vēlēšanu komisiju.
Krimas AR Vēlēšanu komisijas vadītājs Mihails Mališevs novērotāju pienākumu pildīšanai bija uzaicinājis 135 novērotājus no 23 pasaules valstīm, tostarp Eiropas Parlamenta deputātus no Austrijas, Itālijas, Grieķijas, Bulgārijas, Lietuvas, dažus Eiropas nacionālo parlamentu un pašvaldību pārstāvjus, sabiedriskos un politiskos darbiniekus. Es arī saņēmu uzaicinājumu un devos uz Krimu kā referenduma novērotājs”.
Jautājumu par to, vai, pēc viņa domām, referendums bijis leģitīms, J.Zaicevs sadalīja divās daļās, proti, vai tas bijis leģitīms saskaņā ar starptautiskiem standartiem un vai tautas pašnoteikšanās tiesības ir likumīgas.
„Runājot par pirmo jautājuma daļu, varu paziņot, ka balsošana dažādos iecirkņos norisinājās mierīgi – cilvēkiem nebija jābalso piespiedu kārtā. Piemēram, Krasnogvardeiskas rajona iecirkņos redzēju tikai vienu policistu, kura klātbūtne saskaņā ar Ukrainas likumiem ir obligāta. Pie mums ir tas pats – tiesībsargājošo iestāžu pārstāvim jābūt balsošanas iecirknī. Balsošanas urnas bija caurspīdīgas. Pie iecirkņiem aģitatoru nebija. No papildsarakstos iekļautajām personām nobalsoja ne vairāk kā 1% no kopējā balsotāju skaita. Tādēļ var apgalvot, ka nopietno pārkāpumu nebija un balsošanas procedūra notika atbilstoši starptautiskiem standartiem.
Runājot par leģitimitāti – tautas pašnoteikšanās tiesībām, jāsaka, patlaban Krimas tauta ir starptautisko tiesību subjekts, t.i., tauta, kas nostājusies pašnoteikšanās ceļā un kuras likteni lemj starptautisko tiesību subjekti – valstis un organizācijas. ANO, Eiropas Padomes, ASV, Krievijas, Ukrainas rokās ir atzīt vai neatzīt kādas tautas tiesību uz pašnoteikšanos leģitimitāti. Ņemot vērā Dienvidslāvijas un Kosovas precedentu, pašnoteikšanās tiesības mūsdienās ir atzītā Eiropas prakse. Šajā kontekstā neredzu pamatu analoģiskos gadījumos izmantot dažādas pieejas”.