R. Strode jūt līdzi deputātiem, kuri nevarēs apgūt valsts valodu, un domā, ka dažiem vajadzētu iegūt arī izglītību 2

„Protams, ka sākotnēji mana attieksme ir negatīva. Tomēr ir likums, tādēļ es nobalsoju „par”, jo balsot pret likumu ir veltīgi. Bet pastāv arī emocionālā puse un katra atbildības jautājums, kurš balotējas. Mēs visi esam parakstījuši atbilstošus dokumentus, ar ko apstiprinājām, ka mūsu latviešu valodas zināšanas atbilst prasībām. Bet sanāca tā, ka bija arī ne visai patiesi cilvēki. Godīgi runājot, es vispār domāju, kā var strādāt par deputātu vai kaut kādā pašvaldības struktūrā, nezinot latviešu valodu?

Es pati pārdzīvoju, ka pilnīgi nepārvaldu angļu vai vācu valodu, bet, ja es nezinātu krievu vai latviešu valodu, būtu ļoti slikti.

Es ļoti ceru uz jaunajiem cilvēkiem Juriju Zaicevu un Aleksandru Samarinu, jo nav tik grūti iemācīties valodu, būtu vien vēlēšanās. Domāju, ka tas ir ļoti principiāli, uz kā rēķina notiks mācības. Protams, es domāju, ka viņiem tas jādara uz sava rēķina. Neviens ar mietu viņus šurp nedzina, viņi taču šeit neizcieš sodu, par kuru jāsaņem kaut kādus bonusus. Tas bija viņu pārdomāts lēmums.

Domes piešķirtā summa ir ļoti liela, par šo naudu varētu apmācīt divas cilvēku grupas, kurām tik tiešām valodas zināšanas jautājums nozīmē iespēju strādāt. Bet te, vai tu būsi deputāts, vai nebūsi, no tā nekas nemainīsies. Es nezinu, kādu lēmumu viņi pieņems – atteiksies no naudas vai nē, bet tas, manuprāt, nav skaisti”, – atzīmēja R. Strode.

Atbildot uz jautājumu, vai deputāte piekrīt Jurija Zaiceva pieņēmumam par to, ka no valodas inspekcijas puses ir iespējama viņa vajāšana, R. Strode paziņoja:

„Kāda vajāšana? Tik tiešām jaunais cilvēks ļoti slikti zina latviešu valodu. Es viņam neko nepārmetu, bet, manuprāt, viņam tik tiešām jāsāk mācīties, viņam jāiegūst gan atbilstoša izglītība, gan jāzina latviešu valoda.

Es tagad strādāju jaunu cilvēku vidū, un viņi visi zina ne tikai valsts un krievu valodu, bet arī svešvalodas, un viņi ir vecāki nekā mani kolēģi deputāti. Tādēļ nesaskatu nekādas problēmas, būtu vien vēlēšanās”.

Runājot par to, vai R. Strodei nav bažu par to, ka Vladislavs Bojarūns, kurš vada Mājokļu komiteju, nezinot vajadzīgajā līmenī latviešu valodu, var pieņemt kaut kādus apšaubāmus lēmumus, deputāte paziņoja:

Neskatoties uz to, ka mums ar V. Bojarūnu reizēm ir dažādi uzskati par tiem vai citiem jautājumiem, man jāsaka, ka viņš ļoti nopietni gatavojas komitejas sēdēm. Man šķiet, ka viņš pat analizē iespējamos jautājumus un atbildes. Un tas nav slikti. Ja kāds no komitejas locekļiem nolemtu boikotēt darbu, varētu pieņemt kaut kādus lēmumus. Bet tādēļ, ka tā ir ļoti „nepatīkama” komiteja, un daudzus jautājumus jālemj sabiedrībai, nevis deputātiem, kad tiek lemts cilvēka liktenis un jautājums, vai cilvēkam būs jumts virs galvas, godīgi runājot, neviens no komitejas locekļiem nepievērš uzmanību valsts valodas zināšanām.

Protams, valoda ir jāzina. Tas ir viņu personīgais viedoklis, vai viņi vēlas zināt valodu vai nevēlas. Un, ja viņi nebūtu deputāti, es viņus nenosodītu, un man nebūtu interesanti runāt par šo tēmu. Bet mani visvairāk pārsteidz tas, ka viņi vēlējās kļūt par deputātiem. Es, piemēram, nevaru pat iedomāties, ka varētu balotēties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un tas tikai viena iemesla dēļ – nepietiekamas angļu un franču valodas zināšanas, lai es varētu diskutēt. Tas nozīmē, ka es neesmu piemērota. 

Mana darba laikā domē bija gadījumi, kad deputāti slikti zināja latviešu valodu, bet tad valsts nelika apmācīt viņus uz pašvaldības rēķina. Tad nebija tāda likuma, bet viņi paši centās, mācījās un neizrādīja savu nezināšanu.

Šaubos, ka visi trīs deputāti apgūs valodu pusgada laikā, jo viņiem pilnībā jāiedziļinās mācībās, katru dienu jāmācās vismaz 4 stundas un vēlams dzīvot latviešu valodā runājošā vidē.

Viņiem būs grūti, es šajā gadījumā varu tikai just viņiem līdzi, jo valodas apguve ir iekalšana. Jauniem cilvēkiem būs vieglāk. Kādam ir humanitāra domāšana un nosliece uz valodu apguvi, bet kādam – pavisam nesanāk. Tādēļ, lai Dievs viņiem palīdz”, – paziņoja R. Strode.

Atgādināsim, ka saskaņā ar likumu, ja deputātam nebūs atbilstošu valsts valodas zināšanu pēc apmācību pusgada, var iniciēt jautājumu par viņa mandāta likvidēšanu.