Viedoklis: Šai valstij cilvēki nav vajadzīgi 1

Ja tas ir vienkāršs ekonomiskais migrants, viņš tālu attālinās no patriotisma idejas, no nacionālās idejas kā tādas”, uzskata Tālis Tisenkopfs. Jēdziens „ekonomiskais migrants, kas nav patriots” liecina par nevēlēšanos redzēt Latvijas iedzīvotājus atgriežamies Latvijā. Pārmetot šiem cilvēkiem patriotisma trūkumu, Tālis Tisenkopfs būtībā apvaino mūsu tautiešus, kuri dzimteni nav atstājuši prieka pēc, nav devušies piedzīvojumu meklējumos uz svešu valsti, kurā viņi nav vajadzīgi un kurā viņus uztver kā lētu darbaspēku, kas nav tiks bīstams kā migranti no austrumiem.

Savukārt kultūras socioloģē Dagmāra Beitnere uzskata, ka „pilsoņa pase vēl nenozīmē, ka cilvēks ir lojāls valstij. Jau pirms desmit gadiem tika domāts – ja ir cilvēki, kuri šeit nejūtas labi, ir jāveicina viņu aizbraukšana no Latvijas...Arī tagad jārunā drošā balsī, nevajadzētu no tā baidīties. Nedrīkstam pieļaut, ka Latvijā dzīvo lielā skaitā nelojāli cilvēki,  kas neizprot mūsu vēsturi”. Taču jāņem vērā, ka no Latvijas aizbraukuši ne tikai nevēlamie krievi, bet arī latvieši, kas nozīmē, ka socioloģes kundze viņus arī neuzskata par savējiem.

Iemesls Nr.1: Palikušie nesarīkos Maidanu

Mēģināsim tikt skaidrībā, kāpēc Latvijas valdība nevēlas, lai cilvēki atgrieztos, pat neskatoties uz to, ka plānots atgriezt ap 100 000 cilvēkiem? Starp citu, šo plānu var realizēt vēl vismaz 20 gadus, tērējot valsts, t.i., mūsu naudu. Viss ir ļoti vienkārši – tie, kuri paliek Latvijā, ir vismaz daļējie Latvijas patrioti, kuri mīl dzimteni; tie ir pensionāri, kuru kļūst arvien vairāk; tie ir uzņēmēji, pateicoties kuriem ir darba vietas un cerība, ka var palikt dzimtenē; tie ir ierēdņi; tā ir valdība. Būtībā uz vietas paliek neaktīva iedzīvotāju daļa. Ko es ar to domāju? Cilvēkus, kuru organizētām protesta akcijām būs būs lokāls, mierīgs raksturs. Maidana nebūs. Lietussargu revolūcija apliecināja, ka demokrātija pie mums ir tikai gadījumā, ja vēlas gāzt režīmu, kas nepatīk šīs valsts saimniekiem, un mēs visi saprotam, ka tā nav tauta.

Iemesls Nr.2: Deputātu kandidātu nav daudz

Palikušo vidū ir maz cilvēku, kuri saprot, kas ir politika, kā šajā spēlē jāspēlē un kas jādara, lai nezaudētu amatu. Tādēļ politikā iesaistās tie, kuri vēlas uzlabot savu ekonomisko stāvokli. To apliecina pērn notikušās pašvaldību vēlēšanas, kad Daugavpils pilsētas domē tika ievēlēti tie, kuri neplānoja realizēt priekšvēlēšanu laikā izteiktos lozungus. Toties viņi (jāatzīmē, ka daži deputāti pat nav ieguvuši vidējo speciālo izglītību) aktīvi iedala līdzekļus dažāda veida darba grupu izveidei, aptauju un ekspertīžu veikšanai. Un tas viss notiek ar pilsētas mēra atbalstu. Patiesībā mūsu pilsēta ir valsts miniatūrā: pie mums notiekošais ir raksturīgs daudzām pašvaldībām un valstij kopumā. Rezultātā pie varas tiek vienas un tās pašas personas, ja tās nav deputāta krēslā, tad noteikti strādā pašvaldības uzņēmumos. Šo kategoriju cilvēki paši pret sevi neprotestēs, viņi un viņu radinieki ir labi iekārtojušies. Jo mazāk Latvijā ir iedzīvotāju, jo mazāk izredžu, ka viņi zaudēs savas darbavietas, jo mazāka konkurence.

Iemesls Nr.3: Palikušie uzņēmēji būs ārpus konkurences

Uzņēmējdarbība. Šajā jomā izdzīvos tie, kuri „draudzējas” ar varas pārstāvjiem. Atkal kā piemēru pieminot mūsu pilsētu – tā ir SIA „Ditton”, savulaik SIA „Gādība”, „Dautkom”, „Antaris” utt. Tās vienmēr zināja, ar ko „jādraudzējas”, lai kļūtu par monopolistu. Šīs un dažas citas firmas strādās, saņems pasūtījumus, uzvarēs konkursos, kuri ir saistīti ar valsts pasūtījumiem. Notiks līdzekļu apgrozība – ES projekti, pašvaldības budžets, valsts budžets, kāda eksporta daļa. Ja paliks vien daļa uzņēmēju, nekas briesmīgs nenotiks, galvenais, lai paliktu savējie.

Rezultāta: Katram pa cepumiņam un visi ir šokolādē

Rezultātā ir ideāla valsts, kurā katrs vārās savā katlā, konkurence ir minimāla un visi ir apmierināti ar dzīvi... līdz mūža galam. Un kā ir ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri nedraudzējas ar svarīgiem cilvēkiem? Jūs esat ekonomiskie migranti, okupanti, tie, kurus kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere nosauca par „nelojāliem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem jāapsver iespēja pārcelties uz citu valsti”. Tādējādi no vairākiem gabaliņiem (sarunām ar lietuviešiem, latviešiem, igauņiem, kuri pirms pāris gadiem apgalvoja, ka iedzīvotāju zaudēšana valstij nerada problēmas) man ir izveidojusies mozaīka – aizbraukušie ir nodrošinājuši valsti ar sociālo budžetu, viņi finansiāli atbalsta šeit palikušos radiniekus, veicinot IKP pieaugumu, ar kuru tik ļoti lepojas valdība. Lūk, šāda ir sanākusi mozaīka.