Saasinoties situācijai Ukrainā, arvien vairāk šīs valsts iedzīvotāju ne vien pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijā, bet arī interesējas par iespēju iegūt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, bankās vai kapitālsabiedrībās.
Tam šogad pieteikušies jau 255 Ukrainas pilsoņi, kas ir vairāk nekā pērn visa gada laikā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.
Latvijas Radio uzrunātie nekustamo īpašumu eksperti gan pagaidām nav novērojuši izteiktu ukraiņu pircēju pieplūdumu, bet kopš Ukrainas krīzes sākuma interese par uzturēšanās atļaujām ir pieaugusi arī Krievijas pilsoņu vidū, kuri tradicionāli veido lielāko daļu no visiem termiņuzturēšanās atļauju pircējiem.
Vairums īpašumu pircēju, kas grib iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, neplāno šeit uzturēties pastāvīgi. tā drīzāk ir investīcija neparedzētam gadījumam, saka Latio vadītājs Edgars Šīns.
Termiņuzturēšanās atļaujām ik mēnesi piesakās vidēji 150-250 investoru, 70% – no Krievijas. Balsta vadītājs Aigars Zariņš teic, ka sevišķi pašlaik, Jaunā viļņa laikā, interese apskatīt īpašumus ir ļoti liela, bet, cik reāli kļūs par pircējiem, grūti pateikt.
Tiesa, tuvojoties 1.septembrim, kad «investīciju slieksnis» nekustamajam īpašumam pret uzturēšanās atļaujām pieaugs līdz 250 000 eiro, runāt par lielu aktivitātes pieaugumu ir grūti, piebilst Latio vadītājs Šīns.
«Mēs neredzam nekādu strauju pieplūdumu vai izmaiņas dinamikā. Man liekas, ka ārvalstnieki ir sapratuši, ka Latvijā šī iespēja ir kļuvusi divreiz dārgāka, un tagad domā,» vērtē Šīns.
Līdzīgi secina arī Balsta šefs, vienlaikus norādot uz kādu tendenci. «Reģistrēto darījumu skaits zemesgrāmatā pirmajā pusgadā ir pat samazinājies par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, lai gan uzturēšanās atļauju izsniegšana palielinājusies par 43%,» atzīmē Zariņš.
Tas liecina, ka arvien vairāk pircēju uzturēšanās atļaujas grib nokārtot visai ģimenei. Pēc PMLP datiem, šogad izsniegts trīsreiz vairāk uzturēšanās atļauju par saņemto pieteikumu skaitu.
No 1.septembra pircējiem papildus valsts budžetā būs jāiemaksā arī nodeva 5% apmērā no īpašuma vērtības. Tā kā īpašumi virs 250 tūkstošiem eiro ir praktiski tikai Rīgā un tās apkārtnē, šo valsts budžetā iemaksāto nodevu plānots novirzīt citu Latvijas teritoriju attīstībai. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šī summa varētu būt līdz diviem miljoniem eiro gadā.