Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka emigrācijas plūsma vēl arvien saglabājas ievērojama - pērn turpat 23 tūkstoši iedzīvotāju, lai arī pakāpeniski tā kļūst mazāka - 2012.gadā tā bija ap 25 tūkstošiem, 2011.gadā - ap 30 tūkstošiem. Jāteic, ka arī 2000.-2001.gadā, proti, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, burbuļa un krīzes gadiem emigrācija bija nedaudz virs 20 tūkstošiem cilvēku gadā.
Protams, tas ir daudz, un likumsakarīgi, ka lielākā daļa no emigrantiem ir ekonomiski aktīvajā vecumā. Tajā pat laikā pozitīvi, ka emigrācijas plūsma tomēr mazinās. Migrācijas saldo pērn gan bija negatīvāks nekā 2012.gadā, jo arī imigrācija bija mazāka. No imigrantiem 37% pērn bija latvieši, 2012.gadā - 47%, proti, emigranti, kas atgriezās atpakaļ. Pērn tādu gan bija turpat uz pusi mazāk - ap 3000 - nekā 2012.gadā.
Jāuzsver, ka migrācijas plūsmas ir Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums, bet, visticamāk, tās atspoguļo galvenās tendences, un tās noteikti jāskata kopā ar demogrāfiskām tendencēm. Emigrācija turpinās lēnām samazināties, tomēr arī darbaspējīgo iedzīvotāju skaits turpinās sarukt, un sabiedrība turpinās lēnām novecot. Ko tas nozīmē?
Lauki un ekonomiski vāji reģioni, visticamāk, novecos straujāk, arī iedzīvotāju skaits tur saruks ātrāk.
Darbaspēks un ekonomiskā aktivitāte aizvien izteiktāk koncentrēsies ap nelielu skaitu ekonomiski spēcīgu pilsētu. Publiskā infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāte un pieejamība kļūs sliktāka. Darbaspējīgo skaita sarukums un ēnu ekonomika palielinās nabadzības risku vecāka gadagājuma iedzīvotājiem un apdraudēs pensiju sistēmas ilgtspēju...
Šīs tendences var mīkstināt un mazināt to negatīvo ekonomisko efektu, izveidojot uz strauju un ilgtspējīgu izaugsmi vērstu uzņēmējdarbības vidi, apdomāti un reālistiski plānojot reģionālo attīstību un atbalstot dzimstību, kā arī reālistiski vērtējot imigrācijas politiku. Lai mazinātu emigrāciju un veicinātu iedzīvotāju atgriešanos, ekonomikas izaugsmes tempam jābūt noturīgi straujam. Tas nozīmē, ka jāuzlabo iedzīvotāju iesaiste darba tirgū un jākāpina darba ražīgums.
Lija Strašuna ir ''Swedbank'' vecākā ekonomiste.