DB viedoklis: Brokas demisija: biznesa intereses vai politika?

Karikatūra: Agris Liepiņš/db.lv
Karikatūra: Agris Liepiņš/db.lv

Intriga - gaidīšanas svētki ir beigušies, tieslietu ministre Baiba Broka iesniegusi demisijas lūgumu valdības vadītājai, tomēr jautājumi ir palikuši.

Šādai demisijai divus mēnešus pirms vēlēšanām, visticamāk, ir savs politiskais piesitiens, un šo minorīgo noti var mēģināt izmantot vēlētāju balsu zvejošanā. Citādi uz to var lūkoties politiskie konkurenti – iespējams, par vienu lokomotīvi mazāk. Otrs, kas pašreizējos apstākļos arī ir pietiekami būtisks, ir ekonomiskais aspekts, kur bez attiecīgās pielaides īpašumu pārdošanā Nacionālajai apvienībai spēciņi valdības līmenī varbūt ir pārāk švaki.


Demisijas iemesls – B. Brokai nav augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumiem. Tieslietu ministrs bez augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam! Neiespējami, nē – vismaz Latvijā! Un kāda tad informācija Latvijā ir valsts noslēpums?


Izrādās, Latvijā valsts noslēpums ir ne tikai Latvijas valsts aizsardzības plāni un citi ar valsts drošību, teritoriālo vienotību saistīti jautājumi, bet arī nozīmīgie lēmumi Citadeles bankas valstij piederošo kapitāldaļu pārdošanā, Liepājas metalurga maksātnespējā un vēl jo vairāk – Latvijas gāzes akciju liktenī, bet arī tas, kāpēc Baibai Brokai tikusi atteikta šāda līmeņa pielaide. Pārsteidzoši, ka par šo arī nacionāļu spice īpaši ne tikai nesper «zibeņus», bet pat «nerūc». Jāatgādina, ka B. Broka pērn pašvaldību vēlēšanās Rīgā uzrādīja pārsteidzošu rezultātu (saņēma 21 500 plusiņus), kas bija trešais labākais rādītājs aiz vienotā sarakstā startējušā Nila Ušakova un Andra Amerika, tādēļ viņu jau sāka dēvēt par politikas uzlēcošo zvaigzni, kas pacels spārnos Nacionālo apvienību. Šī iemesla dēļ B. Broka ieguva politisko konkurentu atzinību, taču citpartijiešiem tas bija mājiens ar mietu: ja vēlētājus neizdosies atstumt no šīs zvaigznītes, tad būs fiasko. Iespējams, ka tādā vīzē varēja padomāt arī kādi Brokas partijas biedrīši. Tādējādi B. Brokas aiziešanā no ietekmīgā ministra amata bija vairāk ieinteresēto nekā viņas palikšanā. Jāņem vērā, ka B. Broka nekautrējās «demontēt» sava priekšteča Jāņa Bordāna mantojumu – ne tikai uz jautājumiem un problēmām paraugoties no atšķirīga skatupunkta, bet arī mainot akcentus. Dažiem tas patika, dažiem ne piemērs – grozījumi Maksātnespējas likumā un ministrijas pozīcija attiecībā par administratoru reformu.


Tieslietu ministres demisijā, šķiet, lielāko lomu nospēlēja valdošās partijas Vienotības un Nacionālās apvienības domstarpības valstiski daudz svarīgākos lēmumos – pirkt vai nepirkt Latvijas gāzes akcjas no Vācijas E.O.N. un pat varbūt arī pārējiem akcionāriem, ko ar tām darīt tālāk (pārdot – kam un par kādu cenu). Kuluāros cirkulē runas par īpašo nacionālās apvienības viedokli saistībā ar Citadeles bankas akciju pārdošanu, to pircēju loku un cenu. Bez attiecīgā līmeņa pielaides valsts noslēpumam minēto lēmumu apspriešanā B. Broka nepiedalījās, un tas var (varēja) sāpīgi atspēlēties uz Nacionālo apvienību, kas tā kā valdībā ir, bet savu panākt nespēj un arī procesu ietekmēt tā īsti nevar. Tāpēc nav pārsteigums, ka pat vēl pirms oficiālās nominēšanas par B. Brokas pēcteci tiek minēts politiski rūdītais Gaidis Bērziņš, pret kura kandidatūru iebildumu neesot ne tikai valdības vadītājai Laimdotai Straujumai, bet arī pārējiem valdošās koalīcijas dalībniekiem. Šāda rokāde palielinātu Nacionālās apvienības spēku tieši stratēģiski svarīgo lēmumu pieņemšanā.



Pašlaik īsti nav skaidra Baibas Brokas iespējamā tālākā politiskā darbība un karjera. Proti, vai viņa startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, it īpaši pēc ne pārāk spožajiem panākumiem Eiroparlamenta vēlēšanās. Sagaidāms, ka 
B. Broka būs uzmanības centrā, pildot savu solījumu tiesāties Eiropas līmenī par neizsniegto augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. Šo aspektu jau arī var izmantot kā labu vēlētāju piesaistītāju. 



Tā kā šādā situācijā ir nonākusi Nacionālās apvienības deleģētā ministre, tad loģiski rodas jautājums – kas notiktu tad, ja valdību veidotu, piemēram, nemitīgā opozīcijā sēdošais Saskaņas centrs? Vai tad vispār kādam valdībā būtu augstākā līmeņa pielaide? Kas un kā šādus jautājumus lemtu? Labi, pašlaik uz šiem jautājumiem atbildes nav vajadzīgas!


Написать комментарий