Jaunās ASV un Eiropas sankcijas pret Krieviju ir vienīgā ekonomiskā spiediena svira, kura ir Rietumu rīcībā. Citu iespēju sodīt Maskavu nav, domā ASV ekonomists, Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics.
Doņeckas Tautas republikas prezidijs ir noteicis sankcijas ASV prezidentam Barakam Obamam, aizliedzot viņam iebraukt savā teritorijā, ziņo NBC.
„Es uzskatu, ka Rietumi noteiktā laika periodā ir atbalstījuši Ukrainas neonacistus, bet pēc tam ir gāzuši demokrātiski ievēlēto valsts prezidentu”, – paziņoja Skotijas Sociālistiskās partijas vadītājs Kolins Fokss intervijā ria.ru.
Rietumi nepauž nožēlu par notikumiem Odesā un neprotestēs pret cilvēku masveida slepkavību, bet radikāļi nekautrējas par veiktajām ļaundarībām, raksta 2014. gada 5. maija rakstā „Vilku klusēšana: Ukraina un Rietumu morālās nepieskaitāmības pierādījumi” (Silence of the Wolves: Ukraine and the Moral Stultification of the West) Riks Rozofs.
Krievijas politikā pašlaik daudz uzmanības tiek pievērsts patriotismam, tomēr augstu stāvošas valsts amatpersonas sūta bērnus izglītoties Rietumvalstīs.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ceturtdien pēc Ukrainas krīzei veltītām sarunām Ženēvā paziņojis, ka Rietumi nav atteikušies no Krimas, vēsta LETA-DPA.
Ir zināmas bažas, ka, piedaloties ceturtdien paredzētajās ASV, Eiropas Savienības (ES), Maskavas un Kijevas sarunās par situāciju Ukrainā, Maskava tikai tēlos vēlmi deeskalēt situāciju, bet īstenībā mēģinās uzspiest savas prasības, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
Pēc bijušā britu specdienestu darbinieka Čārlza Šubridža domām šodien Rietumvalstis mēģina izmantot ārējā ienaidnieka tēlu, lai attaisnotu izdevumu pieaugumu armijai un izlūkošanai.
Pēc Baltkrievijas arī Krievija paziņoja par visa veida gaļas produkcijas ievešanas aizliegumu no Polijas un Lietuvas. Tā iemesls ir Āfrikas cūku mēra uzliesmojums šajās valstīs, kā arī visā ES teritorijā, ziņo Euronews.
Triju ES dalībvalstu ārlietu ministri aicināja Ukrainas valdību norobežoties no radikālām organizācijām. Par to tiek teikts kopējā Polijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministru paziņojumā par stāvokli Ukrainā.
Krievijas īstenotā Krimas anektēšana satraukumu par Maskavas plāniem ir izraisījusi daudzās valstīs. Valstis, kas ir bijušas Krievijas ietekmes sfērā, šajos notikumos saskata iespējamus arī savas nākotnes scenārijus, savukārt lielvarām Krievijas loma Ukrainas krīzē nozīmē savas līdzšinējās ārpolitikas efektivitātes pārbaudi.
Rietumu valstis tā arī nespēja novērtēt traģēdijas apmērus, par kuru krieviem kļuva PSRS sabrukums. Tādēļ viņi nespēj saprast pašreizējās Maskavas politikas motīvus – viņiem tā ir musinoša, domā WDR žurnāliste Soņa Mikiha.
Volfs Blitcers, CNN raidījumu vadītājs: Džim Šutko, viens no argumentiem, kuru izmanto krievi skan tā: Janukovičs ir Ukrainas prezidents, kurš, ja vēlaties tika atcelts no amata, bet viņu demokrātiskā ceļā ievēlēja Ukrainas tauta. Kā tas korelējas ar situāciju?
Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) sacījis, ka Ukraina nav nokļuvusi cīņā starp Austrumiem un Rietumiem.
Krievija 24.februārī nodēvējusi jaunieceltās Ukrainas augstākās amatpersonas par diktatoriem un nosodījusi Rietumvalstis, kas palīdzējušas tām nākt pie varas. Tikmēr Krimā pēc prokrieviski noskaņota mītiņa Sevastopoles pilsētas grožus pārņēmis krievu uzņēmējs.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piektdien brīdinājis Rietumus no iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās, uzsverot, ka ukraiņiem jāļauj pašiem lemt par savu nākotni, ziņo LETA-REUTERS.
No Ziemassvētkiem Sočos – 2014. gada Olimpisko spēļu galvaspilsētā sāka darboties īpašs drošības režīms. Šis Krievijas varas iestāžu lēmums var radīt negatīvas sekas, par to raksta ārzemju mēdiji.