Portāla Gorod.lv rīcībā esošā līguma par siltumenerģijas iegādi, kuru 2009.gada 1.jūnijā, kad pie varas bija vicemērs Jānis Lāčplēsis (jāatzīmē, ka līgums tika noslēgts pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, tās notika 2009.gada 7.jūnijā), noslēdza firma „LATNEFTEGAZ” un „Daugavpils siltumtīkli”, daži punkti ļauj apgalvot, ka uz 25 gadiem noslēgtā līguma nosacījumi diez vai ir izdevīgāki, nekā līguma ar „Batergo” par siltumenerģijas iegādi TC-3 vajadzībām nosacījumi.
Un, ja šobrīd J.Lāčplēsis aktīvi iestājas pret ar „Batergo” noslēgto līgumu, 2009.gadā viņu un viņa draugus, kas bija saistīti ar firmu-starpnieku, acīmredzot viss apmierināja. Atturoties no emocionālā vērtējuma un nerunājot par to, kam tas bija izdevīgi, minēsim dažus faktus, pamatojoties uz kuriem lasītāji paši izdarīs secinājumus.
Sāksim ar to, ka līgums tika noslēgts bez atklātā konkursa izsludināšanas, kas ļautu pilsētai izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Jāatzīmē, ka gadījumā ar TC-3 tika rīkots atklātais konkurss, kura rezultātā tika noteikts uzvarētājs, kaut arī tas bija vienīgais pretendents. Otrkārt, 2009.gadā noslēgtajā līgumā uzmanību piesaista iemesli, kāpēc tas tika noslēgts.
Spriežot pēc kopsapulces protokola, uzņēmums „Daugavpils siltumtīkli” varēja bez citu palīdzības sadarbībā ar AS „Latvenergo” realizēt nepieciešamos pasākumus, tomēr tika noslēgts līgums ar „LATNEFTEGAZ”, kurā izņemot standarta formulējumus par nepieciešamību ievērot ES direktīvas un to, ka modernizācijas rezultātā siltumenerģiju varēs iegādāties lētāk, oficiālajā dokumentā iekļauts interesants nosacījums. 1.5.punktā tiek norādīts, ka Piegādātājs saņēmis iespēju nodarboties ar siltumenerģijas piegādi pateicībā par konflikta noregulējumu mierīgā ceļā.
Šajā gadījumā tiek runāts par konfliktu ar firmu „Elliks”, ar kuru 2004.gadā tika noslēgta vienošanās par biogāzes iegādi, pateicoties kam tika plānots samazināt siltumenerģijas maksu. Tomēr J.Lāčplēša darbību rezultātā – viņš ilgu laiku bija „Daugavpils siltumtīklu” valdes loceklis – pret firmu tika uzsākta tiesas prāva, kura ilga vairāk nekā 5 gadus – līdz 2009.gadam, kad tika noslēgts minētais līgums. Jāatzīmē, ka līgumā tiek norādīts, ka, slēdzot to, Patērētājs apliecina, ka tas esot viņam nepieciešami un izdevīgi. Protams, tas ir izdevīgi: līgums ir spēkā 25 gadu laikā no parakstīšanas brīža, pēc pušu vienošanās to var grozīt un papildināt, kas arī tika darīts vairākkārt. Kā arī tika atrunāts, ka līgumā norādīto darbu izpildes termiņš var tikt pagarināts, turklāt pagarinājumu termiņš nav noteikts.
Minēsim vēl dažus līguma aspektus, kuri apliecina, ka tas bija Patērētājam „izdevīgi”. Piemēram, viena vai vairāku punktu pretrunīgums nerada apstākļus, kuri varētu novest pie līguma laušanas. Nav skaidrs, vai tas nozīmē, ka, ja Piegādātājs nevarētu piegādāt siltumenerģiju par 17% lētāk, kā tika solīts, Patērētājam vienalga būtu tā jāiegādājas...25 gadu laikā?
Citu līguma nosacījumu vidū – Piegādātājs līgumsaistību izpildei var pieaicināt trešās personas, tostarp pilnībā vai daļēji nodot tām siltumenerģijas ražošanu. Tādējādi „Daugavpils siltumtīkli” nevarēja iebilst, kad firma „LATNEFTEGAZ” tika pārdota un pazaudēta „ofšorā” Kiprā.
Līguma pirmstermiņa laušana tomēr tika paredzēta, kaut arī tas ir iespējams pēc pušu piekrišanas. Pārējos gadījumos līguma laušanas ierosinātājs pilnā apjomā sedz otrās puses zaudējumus, tostarp negūto peļņu, kuras apmērs starp citu līgumā nav atrunāts.
Dokumentā minēts, ka Patērētājam, kas vienpusēji lauž līgumu, jāsamaksā Piegādātājam soda nauda, kuras apmēru nosaka iespējamā negūtā peļņa līguma izbeigšanas brīdī, ņemot vērā siltumenerģijas piegādes apjomus atlikušajā posmā. Par soda naudas nemaksāšanu paredzēti nokavējuma procenti – 0,1% par katru kavētu dienu.
Piegādātāja mērķis līgumā formulēts skaidri – izstrādāt darbību secību, kuras rezultātā tiks samazināta siltumenerģijas pašizmaksa: pirmajā posmā, pieslēdzot firmas „Elliks” biogāzi, samazināt siltumenerģijas maksu par 17%, otrajā posmā – tika plānots uzstādīt koģenerācijas iekārtas, kuras ļautu samazināt pārdošanas cenu par 20%.
Skaidri atrunātas sankcijas, kas tiek paredzētas gadījumā, ja līguma nosacījumi netiek ievēroti. Ja Patērētājs nav savlaicīgi apmaksājis Piegādātāja nodrošināto siltumenerģiju, tam jāmaksā soda nauda 0,1% apmērā no nesavlaicīgi apmaksātās summas par katru kavētu dienu. Savukārt, ja Piegādātājs neuzsāks siltumenerģijas ražošanu 2.4.pkt.norādītajā termiņā, tas maksā soda naudu 100 latus par katru nokavēto mēnesi. „Godīga” spēle, vai nē?
Nobeigumā pakavēsimies pie 2.4.pkt., kas paredz biogāzes pieslēguma termiņu un visas sistēmas nodošanu ekspluatācijā. Sākotnējais termiņš, kas norādīts 2009.gada 1.jūnija līgumā, ir 2009.gada 30.septembris. Par to, vai aprīkojums tika uzstādīts un darbojas, var nojaust, pamatojoties uz līguma 13.pielikumu, kurā norādīts, ka ekspluatācijā nodošanas termiņš tiek pagarināts līdz 2012.gada 31.oktobrim. Iespējams, ka ir arī jauni pielikumi, saskaņā ar kuriem tika pagarināts termiņš vai grozīti citi līguma noteikumi. Kādēļ tas tika darīts, var tikai minēt.
Tikmēr pilsētnieki apmaksā apkures rēķinus, kuros nav iekļautas „izdevīga” līguma sekas, kas tika uzdāvināts firmai „LATNEFTEGAZ” par palīdzību, kuras sniegšanas laikā, cerams, neviens dzīvnieks nav cietis.
Turpinājums sekos...