Latvijā pastāv ārpusģimenes aprūpes trīs veidi – sociālās rehabilitācijas iestāde, t.i., tā saucamais bērnunams, adopcija un audžuģimene.
Par šiem veidiem, kā arī situāciju Daugavpilī portālam Gorod.lv pastāstīja Daugavpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Cauņa.
- Pastāstiet, lūdzu, ko nozīmē adopcija?
- Vēlos akcentēt, ka adopcija ir ilgstošs process, kura rezultātā adoptētāji kļūst par vecākiem ar visām viņu tiesībām un pienākumiem.
- Pastāstiet, lūdzu, kā norisinās adopcijas process?
- Cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par adoptētājiem, jāgriežas pašvaldībā, kuras teritorijā viņi ir deklarējuši savu dzīvesvietu – tā var būt gan viena persona, gan ģimene, kurai jāatnāk uz Bāriņtiesu un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti: pase, izziņa par deklarēto dzīvesvietu un normatīvajos aktos norādītie dokumenti – īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai īres līgums, CV, izziņa par ienākumiem.
- Vai pastāv kādi ierobežojumi, kādiem jābūt potenciālo vecāku ienākumiem?
- Mums ir dažādi adoptētāji ar dažādiem ienākumiem. Ja ģimenes ienākumi, ir, piemēram, 400 lati mēnesī, nav tāda ierobežojuma, kas noteiktu, ka tas ir maz vai daudz, ir reāli jāizvērtē situācija. Tādēļ mēs pārbaudām, vai viņiem nav parādu par nekustamo īpašumu, vai ir papildienākumi, kuri nav vērtējami naudas izteiksmē, piemēram, vai viņiem ir vasarnīca, kurā viņi audzē augļus un dārzeņus.
Mēs noskaidrojam pašu galveno – cilvēku motivāciju, 90% gadījumu viņi vēlas palīdzēt bērnam izaugt un kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, ir cilvēki, kuru bioloģiskie bērni ir izauguši, tādēļ viņi pieņem lēmumu adoptēt bērnu. Lai noskaidrotu motivāciju, adoptētājiem jāapmeklē psihologs.
Tāpat mēs nosūtam pieprasījumu Sodu reģistram, lai noskaidrotu, vai adoptētājs nav pārkāpis likumu, nav bijis vardarbīgs. Jāiesniedz arī ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli, narkologa un psihiatra slēdzieni.
- Bet tas vēl nav viss?
- Nē, pēc visu dokumentu iesniegšanas notiek vēl viena saruna, kuras laikā tiek pārbaudīts, ka potenciāliem adoptētājiem nav šaubu par pieņemto lēmumu, ka viņi ir gatavi adopcijas procedūrai. Bāriņtiesas darbinieks apseko viņu dzīvesvietu, izvērtē dzīvošanas apstākļus.
- Sakiet, cik daudz laika aizņem šis process?
- Saskaņā ar normatīviem aktiem, šim procesam jābūt pabeigtam laika posmā līdz 6 mēnešiem. Parasti tas notiek ātrāk – triju–četru mēnešu laikā, kas bieži vien ir atkarīgs no tā, cik ātri potenciālie adoptētāji sagatavo nepieciešamos dokumentus. Tiklīdz Bāriņtiesa pārliecinās, ka tas ir pārdomāts lēmums, tā pieņem lēmumu par personas vai ģimenes atzīšanu par adoptētājiem, šis dokuments tiek nosūtīts Labklājības ministrijai. Potenciālie adoptētāji tiek iekļauti rindā, saņem oficiālo atļauju iepazīties ar konkrēto bērnu.
- Pastāstiet, vai adoptētājiem ir paredzēti kādi atvieglojumi vai pabalsti?
- Pēc bērna adopcijas vecāki var saņemt vienreizēju pabalstu 1 000 latu apmērā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Bērns kļūst par ģimenes locekli, tādēļ ģimene saņem bērna pabalstu 8 latu apmērā, viens no vecākiem var ierakstīt bērnu nodokļu grāmatiņā un saņemt atvieglojumus kā apgādātājs.
- Sakiet, lūdzu, kāda vecumā bērnus parasti vēlas adoptēt?
- Parasti vēlas adoptēt mazus bērnus – no dzimšanas līdz trim gadiem. Ja adoptētāji nav jauni, viņi piekrīt adoptēt bērnu līdz pieciem gadiem. Vietējie adoptētāji vēlas veselus bērnus. Tomēr juridiski brīvo bērnu reģistrā tādu nav daudz – parasti tur iekļauti bērni, kuri ir vecāki par pieciem gadiem, ar psihiskajām problēmām, ar citām veselības problēmām.
- Sakiet, lūdzu, cik daudz bērnu Daugavpilī vidēji tiek adoptēti gada laikā?
- 2012.gadā Daugavpils pilsētas bāriņtiesa atzina par adoptētājiem 11 cilvēkus – viņi iziet adopcijas procesu vai tas ir pabeigts. Jāatzīmē, ka no 11 adoptētājiem 5 ir cilvēki, kuri nolēmuši adoptēt sava laulātā bērnu. Savukārt ārzemnieki pērn adoptējuši 9 bērnus.