Šonedēļ gan Latvijas, gan starptautisko masu mediju uzmanība ir pievērsta Latgalei un Daugavpilij, jo britu laikraksts „The Daily Telegraph” ir publicējis rakstu, kurā mūsu valsts otro lielāko pilsētu – Daugavpili – dēvē par „Latvijas Krimu, kas varētu būt nākamā Krievijas aizsardzības saņēmēja”.
Vairāk nekā pēc 20 gadiem pēkšņi radās jautājums, kā mazākumtautība (krievi) jūtas Latgalē, ko latgalieši domā par valdību, vai jūtas drošībā. Patiesībā šīs intereses pamatā ir bažas par to, vai Latgale tiešām varētu pievienoties Krievijai, un, ja šāda varbūtība pastāv, kā to varētu izmantot pirms Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām. Jo, kad nevar lepoties ar sasniegumiem ekonomikā, vienmēr var izspēlēt karti „Uzmanību, krievi nāk!”.
Tie, kuri, izmantojot nacionālo jautājumu, vēlas uzlabot reitingus, būs sarūgtināti – mēs, latgalieši, dzīvojam saticīgi un mūs uztrauc ekonomiskās attīstības jautājumi, kuri ir saistīti ar sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju, ES valstīm. Nacionālie jautājumi nav aktuāli daudznacionālai sabiedrībai, kuras ģimenēs sadzīvo latvieši, krievi, ukraiņi, poļi, baltkrievi, ebreji. Mēs, latgalieši, esam toleranti pret apkārtējiem.
Ar mūsu iesaistīšanu dažādās politiskās intrigās nodarbojas tie, kuri vēlas noņemt no sevis atbildību par ekonomisko kritumu. Latgaliešu vieno tieši ekonomiskais jautājums – vēlme dzīvot bagātā un cienījamā valstī, justies drošībā. To, vai cilvēki jūtas drošībā, parāda iedzīvotāju skaita samazināšanas tempi (1989.gadā Latvijā dzīvoja 2,6 miljoni cilvēku, 2014.gadā – 1,8-1,9 miljoni), bezdarba līmeņa pieaugums (Latgalē – līdz 20%), tas, ka uzņēmumi tiek slēgti, lauksaimniecības zeme netiek izmantota, bet ārzemnieki izpērk Latvijas zemi un nekustamo īpašumu, valsts ir gatava samazināt sociālās jomas finansējumu, bet tērēt miljonus, pastiprinot aizsardzību un realizējot nevajadzīgos projektus.
Tādēļ var iedomāties, ko jūt cilvēki, neatkarībā no savas tautības, kā attiecas pret valdību. Runājot par to, kas varētu apdraudēt krievvalodīgo drošību, jāatzīmē, ka tie ir nacionāli noskaņoto politiķu un publisko personu izteiktie apvainojumi. Izteikumi „čemodāns – stacija – Krievija” vienreiz var apnikt. Taču šajā gadījumā tā nebūs Krievijas vai Putina vaina – tā būs Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju vaina, kuri nerēķinās ar latgaliešiem un krieviem. Kamēr viena sabiedrības daļa turpinās šo retoriku, valstī būs jūtams saspringums. Mums visiem ir labi zināms, kas notiek, kad ekonomiskās krīzes laikā valdība nevar uzņemties atbildību par savu rīcību. Lietuvas ārlietu ministrs Linas Linkevičius, sniedzot interviju vācu laikrakstam „Süddeutschen Zeitung” teica: „Valstis, kuras ierobežo tajās dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, ir provokatores”. Tādēļ jautājums par to, vai Latgale var kļūt par otro Krimu, jums, cienījamie politiķu kungi, kuri darbojās Seimā, jāuzdod sev pašiem. Vai ir vērts provocēt tautu? Kā naudu jūs pēc tam atstrādāsiet un kā skatīsieties savas tautas acīs?
Ļoti skaisti pateikts, tikai problēma tāda, ka Daugavpils mudž no tādiem krievvalodīgajiem, kas manu latviešu valodas lietošanu uzskata par provokāciju. Un tad atbilde uz šīs kundzes retorisko jautājumu ir "jā, ir vērts provocēt". Ja abas puses saprastu abas valodas un runātu savā valodā, viss būtu kārtībā. Bet Daugavpilī pieņemts, ka sarunā piekāpjas tieši latvieši, jo sarunu biedrs vienkāši nezin valsts valodu!
Citējot anekdoti:
"Ja krievs ar latvieti runā krieviski, viņš ir savas valodas patriots.
Ja latvietis ar krievu runā latviski, viņš ir fašists"
Nevajag jaukt krievus kas Latvijā, Latgalē iebrauca pēc otrā pasaules kara un latgaliešus. Latvijā neviens nevēršas pret latgaļiem, kuršiem, sēļiem, līviem. Tā, ka par visādām ždanokām, lubermaņiem jāuzņemas atbildība nevis Latvijas politiķiem, bet gan tiem, kas viņus finansē - Putinam.
diemžēl, matainim ir taisnība,ja latgaliešiem dzimtene ir nevis Latvija, bet Krievija.
Tieshi taa-nacionaal noskanjotie krievi paarveertiis Dpili par otru Krimu
"Izteikumi „čemodāns – stacija – Krievija” vienreiz var apnikt." - tik tiešām, cerēsim, ka šis izteikums beidzot apniks un okupanti, kolonisti un viņu pēcteči sakravās savus čemodānus un dosies atpakaļ uz dzimteni.
"Ja abas puses saprastu abas valodas un runātu savā valodā, viss būtu kārtībā." - nē, arī tad viss nebūtu kārtībā, jo pagaidām šeit ir Latvija, nevis krievijas guberņa, tādēļ viss būs kārtībā tikai tad, kad dažādu tautību iedzīvotāji kā saziņas līdzekli pašsaprotami izvēlēsies valsts valodu.
//www.obzor.lt/images/news/6/2012_03_22/pic20.jpg
Чем с этими так лучше с Путиным.
Latviešiem var vienreiz apnikt mi-osvobodjitelji retorika. Tad būs spriedze, un tad neviens Pūtins nepalīdzēs. Nākošais, cilvēki emigrē no visas bijušās Padomju Savienības, arī Krievijas, tā ka izcelt Latgali ir demagoģija. Aizsardzības budžets ir vajadzīgs NATO un tā jau ir par mazu, par ko saņemam nepārtrauktus aizrādījumus, NATO savukārt ir vajadzīgs, lai aizsargātu Latviju no Krievijas. Tālāk, "Mēs latgalieši" nemīl krievus tāpāt kā visi pārējie novadnieki, tā ir tāda piesmērēšanās.
A kā jūtās latgaļs D-pilī ,kai kods čiuļs- toļkin krieviski jārunā - voi ta UK jūs arī toļko po matuške ?
Šī ir īstā Kremļa apmaksātā interneta provokatore. Viņa jau jūtas apspiesta un gatava saukt palīgus, kuri gaida aiz robežas.
Nu jau tagat keras pie Daugavpils!Es esu latviete,bet draudzejos parsvara ar krieviem.Jo krievi ir vairak izpalidzigaki.Bet latviesi ir loti nedraudzigi.Katrs pats par sevi!
Katram lojālam Latvijas pilsonim ir jāprot latviešu valoda! Neatkarīgi no tautības!
Ja tu buutu latviete,tad tava pareizrakstiiba nebuutu tik katastrofaala. Kas tas taads..tagat...un bez garumziimeem???Vai varbuut tev kauns,ka esi krievvalodiigaa?????????????????
tad nevajag to mēslu bedri Latgali nevienam.
..drīz būs krievu nacionālistu svētki 9. maijs un tur katrs varēs pārliecināties par krievu naida izpausmēm , kad piekāruši kolorado vaboļu krāsas lentes šie dižosies pie okupantu pieminekļa Rīgā!
KARTEJA KRIEVU PROPOGANDA.
Tu kropli, varbūt nevienam Tevi nevajag!
Tu, pirms aizrādi par gramatiku, pievērs uzmanību savai pareizrakstībai. Tā būs labāk, citādi sanāk kā no teiciena par baļķi acīs.