Profesors Gardovskis: Neredzu, kā tuvākajā laikā varētu labot situāciju Latvijas medicīnā 1

Neskatoties uz to, ka vizītes laikā profesors piedalījās vairākos pasākumos, viņš piekrita sniegt portālam Gorod.lv nelielu interviju.

- Rektora kungs, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, tāpat kā daudzās valsts slimnīcās, trūkst ārstu, jaunie speciālisti nelabprāt uzsāk tajā darbu. Kā varētu atrisināt šo problēmu? Iespējams, Rīgas P.Stradiņa universitātei jāpalielina studentu skaits?

- Pie mums studē tik daudz studentu, cik no mums prasa Veselības ministrija. Lai jaunie speciālisti vēlētos strādāt valstī un atgrieztos dzimtajās pilsētās, nepieciešams vesels pasākumu komplekss, kas uzlabotu sociālo vidi. Kopīgi jāizdomā, kā reģionālajās slimnīcās var piesaistīt jaunos speciālistus.

Saprotams, ka ikvienam cilvēkam jāredz karjeras izaugsmes iespējas, jo mūsdienu jaunieši ir ļoti ambiciozi. Manuprāt, tas ir normāli, jo slikts ir tas zaldāts, kas nevēlas kļūt par ģenerāli. Ja cilvēks neredz perspektīvas, viņš nebūs ieinteresēts profesijā. Līdz ar karjeras veidošanu uzlabojas arī cilvēka labklājības stāvoklis. Tāpat nedrīkst ignorēt materiālo un sociālo situāciju: ģimenes locekļu darbu, rūpes par bērniem utt. Uzsvēru, ka viss jārisina kompleksi.

- Jūsuprāt, kad tas varētu tikt realizēts?

- Neesmu politiķis, bet patlaban nevaru nosaukt pat aptuvenu laiku, kad situācija medicīnā varētu būt uzlabota. Vispirms jāizveido profesiju klasifikatoru, kas atbilstu pasaules līmenim. Piemēram, aviācijas piloti Latvijā saņem darba algas ASV lidotāju līmenī, tad kāpēc mūsu ārstu atalgojums ir desmit reižu mazāks, nekā ārzemju kolēģu atalgojums? Vai ir vērts studēt 11 gadus, lai pēc tam pelnītu 800 eiro? Amerikāņu ārsti pelna 5-10 000.

Mūsu studenti saņem kvalitatīvu izglītību, tādēļ daudzas ārzemju klīnikas cenšas viņus piesaistīt. Pavisam nesen mūs apmeklēja kādas slavenās vācu klīnikas pārstāvji, kuri piedāvāja studentiem darbu, solot apmaksāt gandrīz visu: sākot ar braucienu un beidzot ar dzīvošanu.

Uzskatu, ka valsts budžets jāveido savādāk, pie mums to visu laiku „lāpa”, samazinot kādas jomas finansējumu un novirzot to citai jomai. Citās valstīs medicīnas finansējums sastāda 5-6%, pie mums – nedaudz vairāk par 2%. Kāpēc tas notiek, jājautā mūsu politiķiem un valsts vadībai.

- Cik daudz jūsu absolventu izlemj strādāt ārzemēs?

- Mēs darām visu iespējamo, lai mūsu studentiem būtu labas zināšanas, bet, kā zināms, Eiropā ir brīvs tirgus, tādēļ jaunie speciālisti var strādāt ārzemēs. Tomēr informācija par to, cik daudz absolventu pēc medicīnas augstskolas beigšanas dodas uz ārzemēm, parasti ir pārspīlēta.

Varu teikt, ka Latvijā paliek strādāt ap 90% jauno speciālistu, jo šeit ir viņu ģimenes, mājas, ar Latviju viņus sasita valoda un kultūra. Ne visi var doties pasaulē un justies tur kā mājās. Cilvēks var būt labi nodrošināts, apmierināts ar karjeru, bet skumt pēc dzimtenes.

Atkārtošos, minēto problēmu risināšanā jāizmanto kompleksā pieeja. Piemēram, mūsu P.Stradiņa universitāte sadarbosies ar Daugavpils pilsētas domi, lai izstrādātu memorandu, kas ļaus atbalstīt studentus no pirmā studiju gada un motivēt viņus pēc studiju beigām strādāt dzimtajā pilsētā.

- Paldies par interviju!