Lembergs atbalsta Krimas pievienošanos Krievijai jeb «Nevajag mācīt Krieviju» 1

Biedējot ar kara draudiem un finansiālām neražām, Ventspils turīgais pilsonis izteikti atbalsta Krievijas rīcību, nesaskata tajā neko pretrunīgu un gluži vai aizstāv Krievijas intereses.

Video intervijā Ventas Balss, kur ik pa laikam izskan intervētājas biklais un piekrītošais «protams» un citi ar runātāju sinhroni vārdi, komentējot Ukrainas situāciju un nostāju pret Krimas atdalīšanos, Lembergs norāda, ka Krimai teju paveicies, ka viņus «ņem» kāds pretī, un izspēlējot dažādas variācijas par to, kam Latvija nebūtu vajadzīga (pēc Lemberga domām, mūs neņemtu pretī ne Zviedrija, ne ASV, kam pietiek ar meksikāņiem), Lembergs norāda, ka ir dažādas situācijas, ko «tauta pēc neatkarības nolemj darīt».

Tāpat Lembergs uzskata, ka latvieši saimnieki savā zemē bija vien 90.to gadu sākumā, bet tagad vairs tādi neskaitās, jo ir jāievēro dažādas regulas, dažādi noteikumi no NATO, Eiropas Savienības un ASV puses (par fondu naudu un finansiālo palīdzību tiek noklusēts). «Pat lats mums vairāk nav!» sašutis Lembrgs.

Ja eiro ieviešana Lembergu satrauc, neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju izvēli referendumā pievienoties Eiropas Savienībai, pret Krimas referendumu politiķim nav nekādu iebildumu, jo «tauta tā esot nolēmusi», bet tagad šos cilvēkus vajā.

Viņš uzskata, ka pie visa vainojams bijis slikts dzīves līmenis, un ja tā nebūtu bijis, cilvēki negribētu atdalīties. Jāpiebilst, ka Lembergs gan neko nemin par dzīves līmeni pašā Krievijā un nevelk paralēles, vai tādēļ kādam ļautu atdalīties no Krievijas.

Viņš saka, ka tieši Ukrainā tiek vajāti tie, kuriem ir cits viedoklis, krievi, ebreji. «Nu tur sit nost cilvēkus. Nu tā reāli ir!» iekarsis atbild pašlaik noziegumos Lielbritānijā, kā arī tepat Latvijā apsūdzētais politiķis un viens no Latvijā bagātākajiem cilvēkiem.

Lemberga klaji piekāpīgais un prokremliskais viedoklis izskanējis ne pirmo reizi. Jau iepriekš Lembergs ieteicis Latvijas valdībai neiejaukties Ukrainas krīzē un paklusēt. Pretēji eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viedoklim par Rietumu gļēvo noskatīšanos un neiejaukšanos Ukrainas konfliktā, Lembergs uzskata, ka Latvija pārāk daudz jaucas iekšā šajā jautājumā.

Diametrāli pretējs viedoklis eksprezidentei un Lembergam ir arī par NATO aizsardzību. Lembergs izteicies, ka NATO spēku ieviešana būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, citē LETA.

Tikmēr pēc eksprezidentes domām, Baltijas valstīm būtu pēdējais laiks saprast, ka piederība NATO nav tikai karoga uzvilkšana Briselē un savā valstī. «Mums ir jāiegulda savā drošībā un jāpieprasa no saviem partneriem, kā to esam darījuši pēdējos gados, lai tiek izstrādāts teritoriālās aizsardzības plāns visām trim Baltijas valstīm,» saka Vīķe-Freiberga.

Jau vēstīts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi rezolūciju, atzīstot par nelikumīgu Maskavas atbalstīto 16.marta referendumu par Krimas pievienošanos Krievijai un paužot atbalstu Ukrainas teritorijas nedalāmībai.

No 169 valstīm rezolūciju atbalstījušas 100, atturējušās 58, bet pret balsojušas 11.

Kā zināms, Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts valsts augstāko amatpersonu kopīgā paziņojumā.

Tāpat ziņots, ka pēc tam, kad Krimas amatpersonas oficiāli lūgušas Ukrainai piederošo pussalu pievienot Krievijai, Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojušies par sankciju noteikšanu 21 Krievijas un Ukrainas amatpersonai. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret 11 Ukrainas un Krievijas amatpersonām un politiķiem.