Sprūds par Latvijas prezidenta tēlu: Sēdēšana Gazprom vai Rossņeft ložā marta vidū ir neadekvāta

foto: bnn.lv
foto: bnn.lv

No nākamās, šī gada 12.oktobrī vēlētās Saeimas būs atkarīgs gan tas, kāda būs Latvijas valdība, gan tas, kas būs Latvijas valsts prezidents, tā kā tieši nākamā Saeima būs tā, kas ievēlēs jaunu prezidentu vai arī amatā uz otro termiņu atstās līdzšinējo prezidentu Andri Bērziņu.

Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda izskanēja dažādi viedokļi par Bērziņa panākumiem un fiasko.

Politologs Ivars Ījābs norādīja, ka Bērziņš konstitucionālā līmenī tiek galā ar prezidenta pienākumiem, kaut gan atzina prezidenta komunikācijas problēmas.

Žurnāliste Baiba Strautmane, kura parakstījusi vēstuli ar aicinājumu izvērtēt Bērziņa turpmāko darbību šajā amatā, uzsvēra, ka, pamatojoties uz dažādiem prezidenta lēmumiem, spiesta apšaubīt Bērziņa spēju ieņemt savu amatu. Tā, piemēram, šobrīd Valda Dombrovska valdības atkāpšanās rezultātā, kuru ietekmējis Bērziņš, brīdī, «kad ir maksimāli svarīga spēja iet un runāt uz āru, skaidrot, darīt, būt redzamiem, būt pamanāmiem, būt dzirdamiem, mums ir premjerministre, kuras starptautiskais prestižs ne tuvu nav tāds kā Valdim Dombrovskim, un mums, piemēram, ir aizsardzības ministrs [Raimonds Vējonis], kuram ir jātaisnojas par sava politiskā spēka garīgā līdera [Aivara Lemberga] izteikumiem par NATO kā okupācijas spēku». Un tā ir prezidenta atbildība.

Prezidenta vērtējumu kontekstā ar situāciju paudis arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, uzsverot, ka nav vairs tikai runa par prezidenta vājām vai vidējām oratora spējām, bet arī par saturu.

«Marts ir pamainījis jautājuma būtību – marts nav tikai par reprezentativitāti, marts nav  tikai par to, kā mēs pārstāvam savu valsti. Marta mēnesis ir pacēlis latiņu augstākā līmenī, reālijas ir mainījušās, reālijas ir daudz nopietnākas – tās ir Krievijas agresija, Rietumu sankcijas pret Krieviju, arī Latvija ir zem jautājuma zīmes, kas notiek tālāk. Ir pavisam cita situācija, un es gribētu teikt, ka nē [Bērziņš tai netiek līdzi],» sacīja Sprūds.

«Tajā brīdī, kad tiek runāts par sankcijām, sēdēšana Gazprom vai Rossņeft ložā marta vidū ir neadekvāta tajā ziņā, ka nākamajā dienā varēja notikt sankcijas pret Gazprom vai Rossņeft,» kritiku prezidentam turpināja Sprūds.

Viņš arī pauda bažas par to, ka prezidenta vēlēšanas notiek nākamgad, kad Latvija būs prezidējošā Eiropas Savienības valsts. «Šobrīd šī kombinācija, kas ir – premjers, prezidents – nebūtu pārāk reprezentatīva, ja mums būtu jāvada prezidentūra,» atzina Sprūds.

Tikmēr Saeimas deputāts Augusts Brigmanis, kura partijas – Zaļo un zemnieku savienības – biedri virzīja Andra Bērziņa kandidātu prezidenta amatam, sacījis, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš Krimas krīzes laikā ar saviem izteikumiem izpelnījies ne mazums kritikas, ir cilvēks ar savu viedokli un zināmu ietiepību, un nevajag cerēt, ka viņš mainīsies.

«Andris Bērziņš ir cilvēks ar savu stāju, viedokli, ar savu zināmu ietiepību. Ja kāds cer, ka viņš diži mainīsies un mācīsies, pazīstot viņu, tas nenotiks. Viņš to ir uzsvēris – pieņemiet mani tāds, kāds es esmu,» raksturoja Brigmanis.

Sarunās piedalījās arī Neatkarīgās Rīta Avīzes komentētāja Elita Veidemane, kuras komentāros un pārstāvētajā avīzē kopumā līdz šim nav parādījusies pat mazākā kritika pret Aivaru Lembergu vai Andri Bērziņu. Uz jautājumu, vai Andris Bērziņš ir Latvijas līderis, kurš spēj būt «krīzes menedžeris», ņemot vērā situāciju ārpolitikā, žurnāliste atbildēja, ka katram cilvēkam ir savas rakstura īpatnības, un krīzes menedžera šobrīd nav nedz valdībā, nedz parlamentā, nedz arī prezidenta kancelejā.

Jautāta, vai Veidemanes kundzei nav dažkārt neērtības sajūta, skatoties prezidenta publiskās uzstāšanās, žurnāliste atzīmē, ka «varbūt cilvēkam ir tā, ka viņš neprot uzstāties», un tādā gadījumā viņam ir jāmācās publiski uzstāties. Lai arī uz jautājumu, vai trīs gadi nav pietiekams laiks, lai to iemācītos, atbilde netiek sagaidīta, Veidemane uzsver, ka pašā sākumā ir prezidentam pateikusi, ka «ka» vietā nedrīkst lietot «kad». Žurnāliste tāpat pieļauj, ka pie Bērziņa reprezentativitātes fiasko pie vainas varētu būt tas, ka mūsu Valsts prezidents mulst no televīzijas kameras.

Smaidot par Veidemanes izteikumu, ka intervējot Veidmanes kundzei viss ir skaidrs un viņa var sarunāties ar Bērziņu kā ar pilnīgi normālu cilvēku, Strautmane atzīmē, ka tas ir visai «nopietns» kompliments Valsts pirmajai personai, «ka tad, kad nav televīzijas kameras, es ar viņu varu sarunāties kā ar normālu cilvēku». Strautmane turpina: «Viena lieta ir iemācīties runāt pareizi, saprotami uztverami, otra lieta, ka pat tad, ja tev ir laba dikcija un skaidra runa, ja tev nav skaidra doma, tad tur vienalga paliek problēma».

Viņa arī uzsvēra, ka „urdoņa sabiedrībā – sociālajos tīklos, virtuvēs – ir jau gadu garumā [..] Viņam [Bērziņam] ir visas iespējas pateikt, mīļā latviešu tauta, piedodiet, es esmu noguris un neturpinu pildīt pienākumus».

Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda izskanēja dažādi risinājumi, kā turpmāk atrast labāko valsts prezidentu, tostarp partijām, startējot Saeimas vēlēšanās, paziņot savus kandidātus augstajam amatam.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsvēra, ka prezidentam jābūt perfektam zobratam valsts pārvaldes sistēmā, jābūt reprezentatīvām funkcijām un viņam ir jābūt autoritātei. Viņaprāt, partijas nevar vienoties par spēcīgām figūrām un partiju pārstāvjiem, tāpēc izvēlas kompromisa figūru.

Jāpiebilst, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks nākamā gada vasarā. Andris Bērziņš vēl nav atklājis, vai ir gatavs kandidēt uz otro termiņu.


Написать комментарий