Pēdējā laikā Vācijas ekonomistu un analītiķu vidū būtiski pieaug satraukums, kuru rada prognozējamās sankciju ieviešanas pret Krieviju sekas.
Pēc Vācijas Rietumu ekonomikas komitejas ģenerāldirektora Raidera Lindlera datiem, kuri ir publicēti vienā no interneta resursiem, daudzas Vācijas kompānijas uz sava piemēra jau izjutušas šo sankciju sekas. Tāpat viņš pauž satraukumu par to, ka tālākā politiskās situācijas pasliktināšanās Ukrainas austrumu reģionos ļoti negatīvi ietekmēs Vācijas ekonomiku, – ziņo smiua.net.
Pēc BASF ģenerāldirektora Kurta Boka vārdiem Vācijas politiķiem nekavējoties jāpadomā par sankciju atcelšanu, jo šādi ignorējot Krieviju, jāapsver visus pozitīvos un negatīvos aspektus, kuri radīsies šāda boikota rezultātā.
Tāpat rūpīgi jāanalizē, kas tieši lielākā mērā cietīs – Vācijas vai Krievijas puse. Lēmumi jāpieņem, ņemot vērā savas valsts intereses.
Kā atzīmēja Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta pārstāvis Marsels, par galveno mērķi kļuva problemātiskās Eiropas bankas, kuras izjūt nopietnas finanšu grūtības. Tādēļ ekonomikas stabilizācija ES zonā ir apdraudēta.
Ja Krievijas agresija Ukrainā netiks apturēta, tad pārredzamā nākotnē pienāks diena, kad Vācija būs spiesta karot ar Krieviju. Kā tas ietekmēs Vācijas ekonomiku? Cik vācieši kritīs karā vai tiks sakropļoti? Cik vācu pilsētas un rūpnīcas sabombardēs krievu aviācija un tāldarbības spārnotās raķetes? Kur ir garantija, ka nesāksies kodolkarš?
Nu, Vācija diez vai būs pirmā, ar ko Krievija mestos karot, sevišķi, jo ar salīdzinoši līdzvērtīgiem pretiniekiem viņiem diez vai tik labi sanāks.
Vācija baidās par sankciju sekām? Bet ko Vācija darīs, ja Krievija pieprasīs savu brāļu - slāvu zemes, kuras vācu valdnieki savā laikā okupēja? Neliels ieskats vēsturē:
1147. gadā Bavārijas un Saksijas hercogs Indriķis (Heinrihs) Lauva ar pāvesta svētību uzsāka krustakaru pret Pieelbas slāviem – obodrītiem. 1160.gadā, obodrīti, neraugoties uz varonīgo pretošanos, tika uzvarēti. Ap to pašu laiku cits vācu firsts – grāfs Albrehts Lācis uzsāka Elbas upes augštecē dzīvojošo slāvu – lutiču zemju iekarošanu. Ap 1170. gadu Pieelbas slāvu pretošanās bija salauzta. Obodrītu apdzīvotajā teritorijā tika izveidota Indriķim Lauvam pakļautā Meklenburgas hercogiste, bet lutiču zemēs – Albrehta Lāča pārvaldītā Brandenburgas markgrāfiste (par tās centru 13. gadsimtā kļuva Berlīne, kas kā pilsēta pirmoreiz minēta 1230.gadā). 1180. gadā hercogs Indriķis Lauva sagrāva Piejūras (Pomores) slāvus, pievienodams vācu zemēm teritorijas starp Oderas un Vislas upēm, nodibinot Pomerānijas hercogisti.
Pomerāniju Krievi jau atguva 1945. gadā. Ja nu viņi tagad pieprasa arī pārējās zemes?
Lai brauc uz Krieviju,vācieši strādāt.
ja krievi sadalis Vaciju 2dalas priecigi gan nebusiet.
Divu valstu fašiki ir sprukās.
Bet kurš, kuru okupēja X gs.p.kr.?:-)