Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu apvienot visas iestādes, kas sniedz atbalstu biznesam un stimulē attīstību. Jaunajai organizācijai Аttīstības finanšu institūcijаi (AFI) jau šogad uzticēs īstenot Eiropas fondu programmas.
Jaunā struktūra apvienos AS Attīstības finanšu institūcija, VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum, SIA Latvijas Garantiju aģentūra un VAS Lauku attīstības fonds.
Saskaņā ar projekta iniciatoru – Finanšu ministrijas plānoto, šī apvienošanās būs tikai pirmais solis ceļā uz pilnīgu visu valsts finanšu iestāžu, kas īsteno valsts atbalsta programmas, integrāciju. Kā vienu no galvenajām priekšrocībām, ko dos organizāciju apvienošana, idejas autori īpaši uzsver iespēju efektīvāk izlietot ārējos finanšu resursus, kā arī iespēju vienā iestādē saņemt pieeju plaša spektra valsts sniegtā atbalsta instrumentiem.
Jaunā struktūra nekonkurēs ar komercbankām, bet darbosies jomās, kurās, izmantojot tikai tirgus mehānismus, nevar sasniegt valsts izvirzītos tautsaimniecības attīstības mērķus, piemēram, ja finansējums saistīts ar tāda veida finansiālo atbalstu komersantiem, kādu nepiedāvā komercbankas. Tas nozīmē, ka Аttīstības finanšu institūcijаs uzdevums ir labot tirgus nepilnības, ar ko nespēj tikt galā privātās finanšu iestādes.
Kopumā valsts atbalsta programmas tiks īstenotas no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondiem, starptautiskajām institūcijām un cita veida piesaistītajiem finansējuma avotiem.
«Vienota koncerna izveide ir ļoti būtiska mūsu tautsaimniecības izaugsmei, jo atbalstu plānots sniegt uzņēmējdarbības veicināšanai (biznesa uzsākšana, konkurētspējas uzlabošana, inovāciju, tehnoloģiju ieviešana), pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.
Ministrija devusi padomu ekonomikai
Ekonomikas ministrijas speciālisti sagatavojuši un publicējuši apjomīgu ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā izvērtēta valsts ekonomiskā situācija un izteiktas prognozes par tās attīstības perspektīvām. Dokumenta pēdējā daļā ir ieteikumi, kā uzlabot valsts ekonomisko politiku. Pilna ziņojuma versija ir pieejama Finanšu ministrijas interneta lapā.
Ministrijas speciālisti norāda, ka sekojot galvenā rādītāja – iekšzemes kopprodukta dinamikai, sākot ar 2011.gadu, Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi viena no visstraujāk augošajām Eiropas Savienībā. Diemžēl, pēdējos mēnešos izaugsmes temps ir mazliet samazinājies: 2014.gada pirmajā ceturksnī IKP Latvijā bija par 2,8% augstāks nekā tajā pašā periodā 2013.gadā. Turklāt, neraugoties uz pēdējo gadu ievērojamo izaugsmi, IKP joprojām par 9% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa 2007.gadā.
Saskaņā ar ministrijas prognozēm, šogad Latvijas IKP pieaugums būs 3,5%, bet 2015.gadā 4%.
Pēc ziņojumu autoru domām, vidēja termiņa perspektīvā tautsaimniecības izaugsme lielā mērā būs atkarīga no diviem faktoriem. Pirmkārt, no eirozonas veiktajiem pasākumiem, kas tiks veikti, lai izvairītos no stagnācijas. Otrkārt – no Latvijas valdības panākumiem mūsu valsts konkurētspējas paaugstināšanā.
Ja piepildās visoptimistiskākais scenārijs, tad vidēja termiņa perspektīvā valsts tautsaimniecības izaugsme var sasniegt 45% gadā. Pretējā gadījumā – ja izaugsme Eiropā kopumā saglabāsies pašreizējā, zemajā līmenī un neizdosies paaugstināt eksportējošo nozaru konkurētspēju, Latvijas ekonomikas izaugsme būs mazāk jūtama.
Bizness saņems atbalstu
Lai izvairītos no komersantu finansējuma plūsmas pārtraukumiem, kas varētu rasties tāpēc, ka veidojas plaisa starp Eiropas Savienības struktūrfondu sadales periodiem, valdība šonedēļ pagarināja vairāku uzņēmēju atbalsta programmu darbību, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Vorovko.
Pagarināta Tehnoloģiju pārneses un riska kapitāla piesaistes programma (programmas darbojas līdz 2015.gada 31. augustam). Turpmāk uz līdzdalību šajās iniciatīvās varēs pretendēt arī uzņēmēji, kas darbojas rūpniecisko nekustamo īpašumu nozarē, aprīkojuma iznomāšanā un apdrošināšanā, kā arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā iesaistītie.
Garantijas, lai uzlabotu konkurētspēju komersantiem un lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, būs pieejamas līdz 2015. gada 1. decembrim. Valdības lēmums tajā pašā laikā paredz arī pieejamā finansējuma palielināšanu par 3,7 miljoniem eiro.
Savukārt Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes programma, ko īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum, darbosies līdz nākamā gada novembrim. Atbalstu varēs saņemt mazie un vidējie uzņēmēji, kas iesaistīti lauksaimniecības produkcijas ražošanā, un kooperatīvās sabiedrības, kas sniedz lauksaimniecības pakalpojumus. Termiņi apgrozāmā kapitāla aizdevumiem un līgumu slēgšanai par investīciju aizdevumiem tiem, kuri nav iesaistīti lauksaimniecībā, pārcelti uz 2015.gada oktobri.
Visi aviomaršruti ved uz Rīgu
Starptautiskā lidosta Rīga kopš Latvijas neatkarības atgūšanas apkalpojusi jau desmit miljonus tranzītpasažieru. Aizvadītajā trešdienā, 23.jūlijā lidostā svinīgos apstākļos, piedaloties vairākām svarīgām amatpersonām, ar dāvanām tika sveikts 10 miljonais pasažieris, kas ar lidsabiedrības airBaltic lidmašīnu bija ieradies Rīgā no Briseles, lai tālāk dotos uz Tallinu.
«Apkalpoto tranzīta pasažieru skaits ir iespaidīgs, tas ir lielāks par visu Baltijas valstu iedzīvotāju skaitu kopumā, lidostai tas ir jāsaglabā un jāmeklē iespējas palielināt,» žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Pirmajā pusgadā Starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi 2,230 miljonus pasažieru, no tiem. 677 tūkstošus tranzītpasažieru.