ASV vēlas paplašināt tirgu, tajā skaitā uz ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) sējumu rēķina. Šis vairāk ir stratēģisks, nevis ekonomisks līgums un liecina par spēku sadali pasaulē pēc 10–20 gadiem: tā mērķis ir palielināt ASV un Eiropas lomu pasaules tirgū, jo redzams, ka Ķīna un Krievija palielina savu ietekmi.
Eiropas Savienības un Amerikas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu norisinās smagi, kaut arī līguma mērķis ir stratēģiski visnotaļ atbalstāms – palielināt un nostiprināt abu pušu lomu pasaules tirgū. Domstarpību cēlonis ir gan atšķirīgā izpratne par lauksaimniecību, gan pašlaik nesavietojamā likumdošana, gan ētiskas un pat emocionālas pretišķības. Iespējams, līgums pat netiks noslēgts. Tādi ir biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājas Mairas Dzelzkalējas secinājumi pēc atgriešanās no ASV, kur viņa piedalījās mācību braucienā ar mērķi pārrunāt topošo Eiropas Savienības un Amerikas Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu.
M. Dzelzkalēja uzskata, ka bija noderīgi iepazīties un saprast ASV standartus un sabiedrības attieksmi, jo runājam ļoti atšķirīgās valodās. Droši var apgalvot, ka līguma apspriešanas gaitā ģenētiski modificētās kultūras būs viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem Eiropā, lai gan notikumi Eiropas Parlamentā liecina, ka nobalsot var par visu, aizbildinoties ar nesaprašanos. Portāls Pietiek.com rakstīja, ka Latvijas eiroparlamentārieši Krišjānis Kariņš, Ivars Godmanis un Sandra Kalniete nobalsoja par ļoti pretrunīgi vērtētas jaunas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes Pioneer 1507 atļaušanu. Biedrības Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme tāpēc bija satraukts, jo ar šādu politiķu balsojumu iespējams pārvilkt svītru vairākuma Latvijas pašvaldību negatīvajai nostājai. «Ģenētiski modificētie organismi ir smagākais punkts līgumā,» konstatē arī M. Dzelzkalēja. Eiropā pret ĢMO ir noraidoša attieksme, un arī lielākā daļa Latvijas pašvaldību ir nobalsojušas, ka ĢMO savā teritorijā neaudzēs. Vismaz piecus gadus ne. «ASV uz lauksaimniecību raugās kā uz vienu no biznesa veidiem. Tur nedomā par vidi, par cilvēku sajūtām. Amerikā par ĢMO vairs nerunā, tā ir ikdiena apmēram 20 gadu garumā,» noteic M. Dzelzkalēja.
Neatkarīgā jau informēja, ka ASV ar TTIP līgumu vēlas paplašināt tirgu, tajā skaitā uz ĢMO sējumu rēķina. Eiropā šādus augus nevēlas audzēt. Pastāv vēl kāda pretruna: ASV ļoti aizsargā savu tirgu, kas pagaidām piešķir privilēģijas tikai vienai pusei, toties Eiropa grib brīvo tirdzniecību. Tiek gan teikts, ka līgums paredzētu atcelt tirdzniecības barjeras precēm un pakalpojumiem, savukārt ES ekonomika iegūtu 119 miljardus eiro.
Līdz šim ir notikuši seši sarunu raundi, bet reālas sarunas tiek prognozētas vien šā gada beigās, kad Eiropas Parlamentā būs «iestrādājušies» jaunie deputāti. M. Dzelzkalēja pēc Amerikas brauciena secina, ka līguma pluss varētu būt ASV un Eiropas tirgus apvienošana, kas ļautu iegūt 35 procentus no pasaules iekšzemes kopprodukta un 40 procentus no pasaules tirdzniecības apjoma. «Šis vairāk ir stratēģisks, nevis ekonomisks līgums un parāda, kāda pasaule būs pēc 10–20 gadiem, ja šis līgums būs noslēgts. Tā mērķis ir palielināt ASV un Eiropas lomu pasaule tirgū, jo Ķīna un Krievija palielina savu ietekmi. Tāpēc ASV un Eiropa varētu zaudēt savu lomu, bet citas savienības kļūt spēcīgākas,» viņa sacīja.
Tomēr amerikāņu pārsteigums par to, ka Eiropā sabiedrība aktīvi iesaistās lēmumu, likumu un projektu apspriešanā, vairojis arī piesardzību. Sak, ja Eiropai līgumu nevajag, tad nav vērts tērēt laiku un resursus. «Manās izjūtās – līgums vairāk nebūs nekā būs,» piebilst M. Dzelzkalēja. Viņas vērtējumā TTIP sarežģītākie jautājumi būs saistīti ar iepirkumu procesu, vides prasībām, jo Eiropā ir daudz likumu un noteikumu, kā arī tiek respektēts sabiedrības viedoklis, bet Amerikā lauksaimniecībā līdzīgu regulējumu ir maz, un galvenais, ko sabiedrība grib, ir lēta un garšīga pārtika. Grūti prognozēt, kā to visu varēs apvienot vienā, lai arī ar stratēģisku mērķi veidotā, līgumā.