Patlaban notiekošais karš Austrumukrainā ir izšķirošs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, viņa iecerēm un Baltijas drošībai, pārliecināta Eiropas Parlamenta deputāta Sandra Kalniete.
Viņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma uzsvēra, «ja Putins šo karu zaudēs, tad viņš zaudēs visu». No otras puses, ja Ukraina zaudēs, tad tas ir tikai laika jautājums, lai Putina apetīte vērstos Baltijas virzienā. Viņa uzsvēra, ka Polija jau šobrīd nolēmusi valsts aizsardzībā investēt 46 miljardus ASV dolāru.
Latvijas uzdevums ir savu aizsardzību uzlabot tiktāl, lai spētu noturēties piecas dienas un sagaidītu NATO sabiedroto palīdzību, uzskata Kalniete.
Viņa arī izteica neizpratni par Francijas gatavību turpināt darījumu ar Krieviju par divu bāzes kuģu Mistral pārdošanu. Francijas prezidents Fransuā Olands iepriekš teicis, ka Francijai ir suverēnas tiesības veikt šādus darījumus, tomēr Kalniete norāda, ka šāda suverēna rīcība apdraud citu – Baltijas valstu – suverenitāti. Taču viņa pieļāva, ka turpmākās sankcijas var ietekmēt Mistral projektu.
Arī Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš norāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina darbi aizvien nesaskan ar vārdiem, un Krievijas armijas bruņojums turpina plūst pāri robežai ar Ukrainu.
Viņš raidījumam Rīta Panorāma skaidroja, ka iepriekš Putins bija paudis, ka varētu mēģināt apturēt kaujinieku bruņošanos, taču bruņojuma kolonnas aizvien ierodas Ukrainā.
Tomēr Latvija šobrīd nejūt tiešu apdraudējumu no Krievijas. Viņš uzsvēra, ka Latvijā nebūtu vērts ievest tikpat lielu karavīru skaitu, cik Krievijai, jo bruņošanās sacensības nav nepieciešamas. Svarīgi ir panākt to, lai brīdī, ja kāda dalībvalsts jūtas apdraudēta, NATO kopīgie spēki ir gatavi palīdzēt iespējami ātrākā laikā. Dialogs starp NATO un Krieviju aizvien ir tikai vēstnieku līmenī.
Attiecībā uz pašreizējo situāciju Ukrainā – Riekstiņš norādīja, ka pasaule nekad neatzīs Krimas aneksiju. Viņaprāt, Ukraina šo pussalu var atgūt. «Atceramies, arī Baltijas valstu okupāciju, kas diemžēl ilga daudzus gadus (..) Es ceru, ka Krima nonāks tur, kur tai ir jānonāk – pie Ukrainas,» uzsvēra Riekstiņš.
Viņš arī norādīja, ka visgrūtāk Ukrainas armijai ir atgūt kaujinieku kontrolē esošo Doņecku un Lugansku, jo tur separātisti slēpjas aiz civiliedzīvotājiem, izmantojot tos kā dzīvo vairogu.