Divu gadu laikā Latvijā ieraudzīsim tā saucamā hibrīdkara pirmās divas fāzes. Pirmā no tām ir ļoti koncentrēta cilvēku smadzeņu apstrādāšana ar mediju ieročiem, bet nākamā – līdzīgi kā Ukrainas dienvidaustrumos, kad vietējo aktīvistu, pazīstamu cilvēku grupa ieņemtu kādu ēku un pasludinātu tur, piemēram, «Zilupes tautas republiku», uzskata publicists Igors Vatoļins, kurš veido Eiropas krievu kustību Latvijā, lai apvienotu eiropeiski noskaņotos krievus.
«Tad skatīsies, kāda būs Latvijas varas un NATO reakcija. Prokremliskajā TV šīs norises tiktu pasniegtas kā milzīga uzvara – redz, ņirgājamies par NATO,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Vatoļins. Viņš gan piebilst, ka pateicoties Latvijas dalībai NATO, tiešā veidā 1940. gads ar karaspēka ienākšanu Latvijas teritorijā nevar notikt.
Pēc viņa teiktā, «daļa Latvijas sabiedrības gaida Putinu Latvijā un ar ziediem sagaidītu Krievijas karaspēku, ja kas tāds notiktu. Diemžēl tāda ir situācija. Ir ne tikai krievi, bet arī latvieši, kuri saka, ka viņiem nepatīk Eiropa, ka visa saimniecība izputināta un ka gribētu būt lielajā Krievijā. It īpaši tie, kuri dzīvo Latgalē pie robežas.»
«Putinam nav kādu stabilu vērtību, viņam galvenais, kā palikt pie varas. Tad viņš, bijušais VDK (KGB) darbinieks un spēlmanis būdams, veic specoperācijas, spēlējas. Viņam Krievijas iedzīvotāju priekšā visu laiku vajag demonstrēt kādas jaunas ofensīvas. Un, kamēr ASV pie varas ir miera balodis Baraks Obama, kuram kā prezidentam uzdevums bija beigt divus karus – Afganistānā un Irākā –, Putins var izmantot šo termiņu līdz 2016. gada novembrim, lai paraustītu NATO aiz ūsām. Diemžēl Latvija, pat salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm, proputiniskās piektās kolonnas klātbūtnes dēļ ir visvājākais NATO posms,» uzsver publicists.
Pēc viņa sacītā, arī politiķe Tatjana Ždanoka uz Latvijas politiskās skatuves atdzima, tikai pateicoties Putinam, un ar līdzgaitniekiem demonstrē, ka Putinam ir taisnība it visā, ko viņš dara un darīs nākotnē. «Diemžēl prognozēju, ka viņas partija tiks arī Saeimā, jo Latvijā daļa cilvēku ir totalitāras kaimiņvalsts ietekmes aģenti. Mūsdienu psiholoģiskajā karā pamatierocis ir nevis tanki un raķetes, bet psiholoģiskais ierocis, proti, mediji. Mediju politika bija balstīta uz pieņēmumu – ja nebūs apraides krievu valodā, tad cilvēki skatīsies raidījumus latviešu valodā, bet šis pieņēmums nebija ticams no paša sākuma. Tāpēc spēcīgs Latvijas vai Baltijas medijs krievu valodā ar eiropeisku, pretputinisku saturu varētu būt viens no drošības pasākumiem,» domā Vatoļins.
Viņš arī norāda, ka «Saskaņa jo tālāk, jo vairāk kļūst par autoritāru partiju, kur no sociāldemokrātiskuma vairs maz kas palicis. Nils Ušakovs pēc vadīšanas principiem kaut kādā ziņā atgādina Putinu. Ir grūti saskatīt kādas vērtības – mēs pat nezinām, vai viņš patiesi mīl kaķus vai arī tas ir polittehnologu ieteikums, lai tur tos kaķus domē un pozē kopā ar tiem. Arī viņam visu laiku ir kaut kādas specoperācijas. Bez polittehnologiem iztikt nevar, taču, ja visu laiku ir kādas specoperācijas, tad jājautā, kādiem mērķiem kalpo šī partija. Sociāldemokrātiem taču būtu jāaizstāv algoto strādnieku intereses, nevis tikai jādomā, kā tikt dažām personām pie varas. Diemžēl Ušakovs ir autoritārs līderis, kurš kļūdās. Viņš atbalstīja valodas referendumu, viņš aizgāja no Pašvaldību savienības… Pozitīva zīme, ka vēlāk laboja kļūdu un atgriezās.»