Krievijas naftas koncerna Yukos akcionāriem, iespējams, vēl nāksies cīnīties par to, lai saņemtu 37 miljardus eiro lielo kompensāciju, ko 28.jūlijā Krievijai maksāt piesprieda Hāgas Pastāvīgā šķīrējtiesa.
Maskavai summa, kas līdzvērtīga 2,5% no Krievijas iekšzemes kopprodukta, var radīt krietnas galvassāpes, sevišķi pašlaik, kad pret Kremļa galvenajiem ienākumu avotiem enerģētikas nozarē vērstas Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sankcijas.
Kā vērtē britu portāls Financial Times, Krievijai pašreizējos apstākļos valsts starptautiskā reputācija rūp pietiekami maz, lai tā varētu atļauties ignorēt šķīrējtiesas lēmumu un nemaksāt prasīto.
Šai saistībā Financial Times lūdzis piespriesto Yukos kompensāciju komentēt kādai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošai personai, kura sacījusi: «Eiropā gaidāms karš. Vai jūs tiešām domājat, ka tam [lēmumam Yukos lietā] ir nozīme?»
Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas lēmums, kurā atzīts, ka tiesvedībai Krievijā pret Yukos un tās galveno akcionāru Mihailu Hodrokovski bijuši politiski iemesli, nav pārsūdzams, taču Krievija pret to var vērsties Nīderlandes nacionālā tiesā.
Ja Krievija kompensāciju nemaksās, akcionāri var pretendēt uz Krievijas valstij piederošu vai valsts kontrolētu uzņēmumu aktīviem ārvalstīs. Advokāts Emanuels Gailards (Emmanuel Gaillard), kurš šķīrējtiesā pārstāvēja Yukos akcionārus, paudis pārliecību, ka šādā gadījumā izdosies piekļūt naftas koncerna Rosneft un gāzes monopolista Gazprom aktīviem.