Pagājušajā gadsimtā notika baisi un līdz tam laikam nepiedzīvoti kari, kuros tika iesaistītas gandrīz visas pasaules valstis.
Šā gada jūlija beigās apritēja 100 gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Šis karš izdzēsa vairāku miljonu karavīru dzīvību. Tas bija pirmais militārais konflikts, kurā izmantoja ne tikai ložmetējus, bet arī zemūdens floti, lidmašīnas, tankus un ķīmiskos ieročus.
Piektdien, 1.augustā, Daugavpilī plāno pagodināt Pirmā pasaules kara upuru piemiņu.
Pēc Krievu kultūras centra iniciatīvas šajā dienā plkst.11:00 Sv.Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrālē notiks ekumēniskais dievkalpojums, kurā tiek aicināti piedalīties visi nevienaldzīgie pilsētnieki.
Pēc dievkalpojuma notiks ziedu un vainagu nolikšana kapos, kuros apbedīti Pirmā pasaules kara laikā kritušie.
Vēlāk Krievu namā notiks konference, kas tiks veltīta Pirmā pasaules kara sākuma simtgadei.
Zināšanai: Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no 1914.gada 28.jūlija līdz 1918.gada 11.novembrim. Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914.gada 28.jūnijā Sarajevā serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks Gavrila Princips atentātā nogalināja Franci Ferdinandu, Austrijas hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vainoja Serbiju. Pēc savstarpēju notu apmaiņas 28.jūlijā Austroungārija pieteica Serbijai karu. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Francija izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija pieteica karu arī Francijai.
Kara stāvokli pārtrauca Versaļas līgums 1919.gada 28.jūnijā.
Starp citu, pēc Pirmā pasaules kara izjuka četras impērijas, toties tika izveidotas vairākas neatkarīgas valstis, tostarp Latvija.
Varēja jau gan pieminēt, ka pirms vācijas kara pieteikuma, krievija uzsāka mobilizāciju un faktiski bija gatava sākt karu pati par sevi!