Demisionējusī tieslietu ministre Baiba Broka pieņēmusi lēmumu par zvērināta tiesu izpildītāja Arta Cerbuļa atcelšanu no amata. Šo lēmumu 30 dienu laikā var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā, bet tas neaptur lēmuma darbību.
Disciplinārlietu pret Cerbuli Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija izskatīja šā gada 10.jūlijā, informē Tieslietu ministrijā.
Komisija secināja, ka Cerbulis nepareizi un neprecīzi veica depozītu summu uzskaiti, savlaicīgi nepārskaitīja naudas līdzekļus piedzinējiem un nenodrošināja pieejamību apmeklētājiem (neinformēja par savu prombūtni tieslietu ministri un nelūdza iecelt sev aizvietotāju), kā arī nesniedza Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomei statistikas pārskatus un nesakārtoja izpildu lietu arhīvu.
Disciplinārlietu komisija arī konstatēja, ka Cerbulis nenodrošināja atkārtotu savas profesionālās un finansiālās darbības pārbaudes veikšanu un nav apliecinājis, ka spēj novērst LZTI padomes veiktajā pārbaudē konstatētos pārkāpumus.
Lemjot par soda piemērošanu, ministre ņēmusi vērā Cerbuļa pieļauto pārkāpumu kopējo raksturu, smagumu un sistemātiskumu, kas saistīts ar kaitējuma nodarīšanu ne vien valsts un privātpersonu interesēm, bet arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam, Cerbuļa kā valsts amatpersonas statusu un ar saistīto paaugstināto atbildību par savu rīcību.
BNN jau ziņoja, ka Broka nolēmusi atkāpties no amata un iesniegusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai demisijas rakstu. Politiķe savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar Citadeles bankas pārdošanu, Latvijas Gāzes dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Broka uzsvēra, ka šādā situācijā jārīkojas atbildīgi, lai ministrs valdības sēdēs varētu piedalīties visu jautājumu apspriešanā.
Kā preses konferencē norādīja nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, partija tuvākajās dienās varētu pārrunāt jautājumu par iespējamo tieslietu ministra amata kandidātu.
Šāda Brokas rīcība seko pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Pielaides trūkums neliedz Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, taču viņa nevar piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā. Ministru prezidente Straujuma Brokas demisiju neprasa.
Daļu no Brokas pārsūdzībā minētās informācijas ģenerālprokurors esot nodevis vērtēšanai Drošības policijai. Kā stāstīja ministres preses sekretāre Inese Auniņa, tālākai vērtēšanai esot nodota Brokas sniegtā informācija, ka atsevišķi politiķi par SAB negatīvo lēmumu esot zinājuši vēl pirms paša lēmuma. Šādas sūdzības Drošības policijai tika nodotas jau iepriekš.
SAB neatklāj pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību, SAB vadītājs Jānis Maizītis ir paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemesli Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās. Broka nosūtīja ģenerālprokuroram desmit lappuses garu pārsūdzību, kurā lūdza sniegt pamatojumu, kādēļ viņai tika atteikta augstākās kategorijas pielaide. Broka uzreiz pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas paziņoja par gatavību šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram.
SAB pastāvēšanas laikā ģenerālprokurors tikai vienu reizi atcēlis lēmumu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu vai neizsniegšanu.
Šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās viņa nestartēs.