Pasaule un arī pati Krievija dažādi reaģējusi uz Eiropas Savienības (ES) lēmumu vērsties pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības sektoru saistībā ar Krievijas nostāju Ukrainas konfliktā.
Viens no jautājumiem, kam patlaban pievērsta liela uzmanība, ir Francijas kara kuģu „Mistral” pārdošana Krievijai, kuru neaptur arī jaunās, stingrākās sankcijas. Vairāku valstu līderi un ASV šo darījumu jau ir asi kritizējušas.
Eiropas Savienības tā sauktās trešās fāzes sankcijas skar vairs ne tikai amatpersonas un uzņēmumus, bet arī plašas nozares. Tā kā Krievija nav reaģējusi uz atkārtotiem Briseles aicinājumiem pārtraukt konfliktu un okupāciju Ukrainā, kā arī joprojām starptautiskajiem izmeklētājiem nav pieejama Malaizijas lidmašīnas katastrofas vieta Austrumukrainā, kur saimnieko prokrieviskie separātisti, Eiropas Savienība ir spērusi krietni tālāku soli, riskējot pretī saņemt ko līdzīgu.
Eiropa sankcijas vērsīs pret Krievijas finanšu sektoru, kas nozīmē, ka Krievijai nebūs iespēja piesaistīt naudu Eiropas finanšu tirgos, īpaši Maskavai tik ļoti svarīgajā banku centrā Londonā.
Eiropai turpmāk būs aizliegts Krievijai pārdot bruņojumu, augstās tehnoloģijas, kuras izmanto, piemēram, enerģijas ieguvē, kā arī tā sauktās dubultā pielietojuma iekārtas, ko var izmantotas gan militāriem, gan aizsardzības mērķiem. Ierobežojumi enerģētikas sektorā skars tikai naftas jomu, bet ne gāzi, no kuras liela daļa Eiropas joprojām ir ļoti atkarīga.
„Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas pret Krieviju bija neizbēgamas,” tā pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, lai gan Vācija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurai ar Krieviju ir visaktīvākais tirgus un kura līdz šim piesardzīgi lūkojās ekonomikas sankciju virzienā.
Par efektīvām, līdzsvarotām un precīzi mērķētām šīs sankcijas atzinis arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. Savukārt, Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs pavēstījis, ka sankcijas ir spēcīgs brīdinājums, taču atsaucams, ja vien Krievija mainīs līdzšinējo kursu.
Liela uzmanība visā sankciju klāstā ir pievērsta Francijas darījumam ar Krieviju, tā kā Parīze ar Maskavu ir noslēgusi miljardu vērtu līgumu par divu karakuģu „Mistral” pārdošanu. Pirmajam kuģim Krievijas ostās jāpienāk jau oktobrī. Jau iepriekš Francijas prezidents Fransuā Olands pavēstījis, ka pirmā kuģa pārdošanu neatsauks, jo Krievija par to jau esot samaksājusi, taču otrā kuģa likteni izlems, raugoties uz to, kā rīkosies pati Krievija.
Tomēr saskaņā ar jaunajām sankcijām Francijas darījumu, visticamāk, tas neskars, jo valstis lēmušas, ka ierobežojumi attieksies uz nākotnes līgumiem, nevis tiem, kas noslēgti līdz šim. Par to jau kritiski izteikušies vairāki politiķi, arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura paudusi gandarījumu par sankcijām, bet piebildusi, ka diemžēl joprojām nekas nav izdarīts, lai apturētu "Mistral" darījumu.
Pret šo darījumu līdz šim asi iebildušas vairākas, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis un ASV. Pēc Eiropas Savienības lēmuma arī ASV ir paziņojušas, ka izvērsīs jaunas sankcijas pret Krievijas enerģijas, bruņojuma un finanšu sektoru. ASV prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka Rietumi ir sākuši jauno auksto karu pret savu bijušo ienaidnieku, taču Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam esot iespēja mainīt šo kursu.
Ja Krievija turpinās šo ceļu, tad maksās par to arvien dārgāk. Šī diena ir atgādinājums tam, ka ASV tiešām dara to, ko saka. Mēs vienmēr iestāsimies par cilvēku tiesībām un brīvību visur pasaulē. ASV ievieš jaunas sankcijas pret Krievijas galvenajiem ekonomikas sektoriem – enerģētiku, bruņojumu un finansēm,” paudis Obama.
Krieviski rakstošais interneta portāls news.ru vēsta, ka Krievija jau tagad izjūt nopietnus ekonomiskos zaudējumus, tā kā finansējumu projektiem apturējusi arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, reaģējot uz Eiropas Savienības lēmumu, paudis, ka Krievija pārdzīvos grūtības un attīstīs dažādus ekonomikas sektorus un, iespējams, pat kļūšot neatkarīgāka un pārliecinātāka.
Uz sankcijām reaģējuši arī vairāki Eiropas uzņēmumi, kuriem pieder daļas Krievijas kompānijās. Tā, piemēram, britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20% no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”, pavēstījis, ka cietīs milzu zaudējumus.
Par to, kādas sekas sankcijas varētu atstāt, dažādās domās ir paši Eiropas diplomāti. Vieni teic, ka Putinam vairs nav ko zaudēt un līdz ar to viņš konfliktu Ukrainā varētu tikai un vienīgi saasināt, savukārt citi uzskata, ka Putina tālākā taktika būs sašķelt pašas Eiropas valstis un tādēļ šis laiks būs liels pārbaudījums pašai Eiropas Savienībai.
Jau vēstīts, ka iepriekš Eiropas Savienība (ES) to personu un organizāciju sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu, iekļāva vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņus, kā arī 18 organizācijas. Līdz šim ES tā dēvētajā otrajā sankciju fāzē vērsusies pret 72 cilvēkiem Krievijā un Ukrainā, kā arī diviem Krimas uzņēmumiem, nosakot vīzu izsniegšanas aizliegumus un iesaldējot to aktīvus.
Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās izvērtēt iespēju vērst sankcijas pret Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu jomu, ja prokrieviskie separātisti joprojām bloķēs starptautisko ekspertu piekļuvi Malaizijas lidmašīnas katastrofas vietai Austrumukrainā.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.