Londonas Ekonomikas un politoloģijas skolas (LSE) veiktais pētījums parādīja, ka nacionālo minoritāšu pārstāvjiem ir salīdzinoši mazākas iespējas iegūt vietas Lielbritānijas universitātēs.
Pētījuma laikā tika izskatīti 50 000 abiturientu iesniegumi, kuri tika iesniegti Lielbritānijas augstākajās mācību iestādēs 2008. gadā. Sociologi skolu abiturientu vidū izdalīja 12 etniskās grupas un izsekoja, cik cilvēki no katras grupas tika uzņemti universitātēs.
Pētījuma rezultātā zinātniekiem nācās atzīt, ka etniskā diskriminācija tai vai citā mērā Lielbritānijā ir sastopama: ar vienādiem sekmības, sociālās un materiālās labklājības, pabeigtās skolas prestiža rādītājiem citas tautības abiturientam ir mazāk iespēju iestāties augstākajā mācību iestādē nekā etniskam britam, – vēsta ruconnect.co.uk.
Par vienīgo izņēmumu var uzskatīt ķīniešu diasporu: etniskiem ķīniešiem, jaukto ķīniešu un angļu laulību bērniem praktiski ir tāds pats uzņemšanas augstskolās līmenis kā britiem. Pakistānas abiturienti iegūst vietu universitātē 7 reizes retāk nekā briti, afrikāņi, Bangladešas imigranti – 5 reizes retāk, bet Karību baseina imigranti kļūst par studentiem 3 reizes retāk nekā Lielbritānijas pamatiedzīvotāji.
Sociologi speciāli pievērš uzmanību tam, ka vērtēšanā tika ņemti vērā visi nosakošie faktori, un vienādos apstākļos mazo etnisko grupu pārstāvjiem bija pamatojums tikt uzņemtiem, viņi bija to pelnījuši un pauda patiesu vēlēšanos mācīties. LSE sociālās politikas katedras profesors Maikls Šainers atzīmē: „Mēs precīzi zinām, ka citu tautību un rasu pārstāvji aktīvi iesniedz dokumentus, lai iestātos Lielbritānijas augstākajās mācību iestādēs, tomēr pētījuma rezultāti liecina par universitāšu administrāciju aizspriedumiem, izvēloties kandidātus augstas kvalitātes izglītības iegūšanai”.
Kāds gan tam sakars ar minoritātēm? Domāju, ka tas saistīts ar vispārējo izglītības līmeno un angļu valodas zināšanām. Ja cilvēki negrib mācīties, tad nemācās.