Dabiskā dzīvnieku kontaktu ceļā Āfrikas cūku mēris izplatās ar ātrumu ap 300 kilometru gadā, taču pastāv bažas, ka tūlīt Latvijā vīruss iegūs cilvēkam raksturīgu paātrinājumu.
Kravas mašīnā graudi ceļo vidēji ar 70 kilometriem stundā, līdz ar tiem – arī sērga. Ir sākusies labības novākšanas sezona.
Labais laiks palīdz vīrusam
Normālā pavēsā un slapjā Latvijas vasarā tas, ka slima meža cūka sarijusies graudus, izvārtījusies tajos, nosprāgusi vai pat iemalta kombaina bunkurā, nebūtu nekas briesmīgs. Pēc nokulšanas mitrus graudus to kvalitātes paaugstināšanas nolūkā ved uz kalti un izkarsē 60 līdz 70 grādu temperatūrā. Āfrikas cūku mēra vīruss šādā karstumā ietu bojā. Taču iepriekšējās nedēļās, gaisa temperatūrai pieturoties virs 30 grādiem, saule labību krietni izkaltējusi jau uz lauka, un kaltes darbināšana šādā situācijā būtu lieka izšķērdība. Ja mitrums ir mazāks par 14% – nav nepieciešamības svilināt elektrību. Graudi tiek gādāti pa taisno no lauka uz tirdzniecības vietām un, iespējams, kopā ar vīrusu. Jau nākamajā dienā tas var nonākt kādas mājas cūku fermas silēs.
«Tūlīt graudi, kas nebūs izlaisti caur kalti un ceļos pa visu Latviju (un ne tikai), kļūs par reālu bioloģisko ieroci...» šādu drūmu ainu zīmē Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Un te ar meža cūku izšaušanu un veterinārās drošības pasākumiem karantīnas zonā vairs nebūs līdzēts. Obligātā kārtā kaltēt graudus nevienu piespiest nevar, un arī Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas vadītājas Dzintras Lejnieces teiktais, ka vismaz no karantīnas zonas drīkst izvest tikai termiski apstrādātus graudus, neapstiprinās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tādu rīkojumu nav izdevis un šobrīd tikai aicina lauksaimniekus pirms izbarošanas rukšiem graudus termiski apstrādāt. Arī kartupeļi jānovāra, jo pastāv varbūtība, ka gar ceriem šņakarējusies slima meža cūka.
Risks ir visā
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Emīls Jēgers stāsta, ka bīstama ir arī zaļbarība. Mūsdienīgi pļaušanas agregāti spēj nopļaut zāli līdz pat zemei, un, ja tur iepriekš pabijusi slima meža cūka, arī tās mēsli ir potenciāls infekcijas avots. Par graudiem speciālists raizējas mazāk, viņaprāt, šāda sērgas izplatīšanās iespēja ir minimāla – tad cūkas maita tiešām jāiemaļ graudu bunkurā, bet kombainieris taču redzēs, ja tuvosies meža cūkas līķim. Tomēr fakts neapstrīdams: «Vienīgais veids, kā atbrīvoties no vīrusa, ir kalte.»
Ja paši neaudzē, mājas cūku barošanai jāiepērk tikai izkarsēti graudi. Vai augstāka cena garantē, ka pārdevējs nemelo un graudi tiešām pabijuši kaltē? Cūkaudzētāju asociācijas vadītāja Dz. Lejniece atzīst: «To nevar pārbaudīt, risks ir vienmēr.» Tāpēc savu saimniecību pasargāšanai cūkaudzētājiem visa barība pašiem termiski jāapstrādā. Tā ir vienīgā garantija.» Un arī – nosacīti, jo vīruss var atnākt arī pa citiem ceļiem. Kaut vai ar rūpīgi nenotīrīta medību aprīkojuma starpniecību.
Sērga kā ceļarullis
Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs J. Baumanis ir pesimistisks. Pierobežā tiek pieņemti neadekvāti stingri mēri – cilvēkiem atņem štrunta sviestmaizes. Tajā pašā laikā inficētie graudi brīvi ceļo. «Sāvienā beigtās cūkas atrada, kuļot lauku. Nu, un kāda ir garantija, ka tie graudi vēlāk izgāja kalti? Nekāda!» Tikpat labi, kaut kur tie jau nobērti meža cūku piebarošanai kādā vēl neinficētā rajonā vai pat mājas cūku silē.
J. Baumanis pārmetumus velta arī PVD. Valstī joprojām nav atrisināta dzīvnieku izcelsmes atkritumu savākšana. Kontroles nekādas. Ērģemē gaļas cehs iepirka lētas cūkas Latgalē, iekšas un ādas gāza mežā. Tā sērga pārņēma vēl vienu novadu. Tagad medniekus teorētiski aicina izšaut meža cūkas, bet praktiski to nav iespējams izdarīt – prasības neizpildāmas. «Cūkas ķermenis jāuzglabā aukstumā, bet PVD neesot konteineru. Un kur mednieks plus 30 grādos to cūku liks?» Vietām arī sērgas drošības robežas liedz medniekiem pildīt savu uzdevumu. Viņu medību platības atrodas vienā pagastā, medību māja – turpat blakus, taču jau otrā, un tajā karantīna nav noteikta. Tātad medījumu līdz aukstumskapim pārvest nedrīkst. Ar šādu problēmu saskārušies vairāki medību klubi Strenču apkaimē. Tas liecina, ka atbildīgās institūcijas nespēj reaģēt ātri un rīkoties elastīgi. Un, pat ja spētu, tāpat mēris šķērsotu Latviju kā ceļarullis. J. Baumanis prognozē, ka tuvākajos mēnešos sērgai būs punktveida uzliesmojumi pa visu Latviju, bet divu gadu laikā meža cūka kļūs par ārkārtīgi reti sastopamu dzīvnieku. Neizbēgami panīks arī cūkaudzēšanas rūpals.
PVD vēsta, ka pašlaik Āfrikas cūku mēra vīruss apstiprināts 51 meža cūkai un 56 mājas cūkām 25 piemājas saimniecībās un vienā cūku fermā, jau iznīcinātas 459 mājas cūkas.
iepriekšējos gadus mednieki domāja tikai apr to, ka palielināt mežacūku populāciju, lielākā daļa lauku ir mežacūku sarakņāti, tagad daba visu noliks atpakaļ vietās, mednieku kļūda jāizlabo.
Bioloģiskie ieroči banku un korporāciju mafijai saražoti ne mazāk bīstamos apmēros, kā ķīmiskie, taču vēl bīstamāki tādēļ, ka tos iespējams noslēpt iestāstot ka :" infekciozas slimības rodas no zila gaisa"
Supermārketu milti jau arī sen ir kļuvuši par bioloģisko ieroci- salīdziniet veikala un pašu maltos miltus- mati sacelsies stāvus no tās starpības.Pat miltu kode nosprāgts ieelpojusi.