Gan kā politiķe, gan kā iestādes vadītāja es ar gandarījuma sajūtu varu atskatīties uz sava darba rezultātiem.
Man aiz muguras ir divi Saeimas sasaukumi. Gribu atzīmēt, ka šī pieredze deputāta amatā man ļāva īstenot neskaitāmus projektus, kurus, pateicoties kolēģu – deputātu atbalstam, izdevās realizēt manā dzimtajā novadā un pilsētā. Šodien ar lepnumu atceros par to, ko spēju izdarīt un esmu pārliecināta, ka tie cilvēki, kuriem izdevās palīdzēt, jūt to pašu.
Kopīgiem spēkiem mums izdevās atrisināt Daugavpils un Latgales sāpīgākos jautājumus. Tika uzcelts jauns infektoloģijas korpuss Daugavpils reģionālajā slimnīcā, izremontēta neiroloģiskā nodaļa, sniegta palīdzība pievadķēžu rūpnīcai apjomīga projekta realizācijā, kurš saistīts ar eksporta potenciāla palielināšanu un jaunu darba vietu izveidi. Strādājot Saeimā, es piedāvāju risinājumu 13 projektiem, kuri bija saistīti ar skolu, slimnīcu un sociālās aprūpes ēku remontu un finansēšanu. Tika realizēti projekti, kuriem piešķirtais finansējums ļāva iegādāties kompjūtertehniku un pieslēgt internetu 4. Daugavpils Policijas iecirknim.
Līdzekļi ļāva nodrošināt darba vietas Daugavpils pilsētas invalīdu biedrībai “Ilgas”, Daugavpils Sarkanā krusta nodaļai, finanšu līdzekļi tika piešķirti Juzefovas un Sprukta katoļu baznīcu remontam, kuras atrodas Naujenē. Runājot par Latgali kopumā: Krāslavas novada Andzeļu pamatskolas sporta zāles remonts, naudas līdzekļu piešķiršanu Aglonas bazilikas biedrības atbalstam, mēbeļu iegāde Ludzas rajona Cirmas pamatskolai. Kopumā mums ar kolēģiem Saeimā izdevās atbalstīt 132 Latgales projektus. Pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām Saeimā, es atgriezos atpakaļ Daugavpilī. 2012. gadā stājos Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītājas amatā.
Pašlaik, pateicoties slimnīcas kolektīvam, ar lepnumu varu teikt, ka pēdējos gados mūsu medicīnas iestāde ir saņēmusi tikai prestižākos Latvijas medicīnas apbalvojumus. Esmu priecīga, ka partija VIENOTĪBA spēja izveidot spēcīgu deputātu kandidātu sarakstu no Latgales. Tajā iekļautas Latvijā pazīstamas personības un profesionāļi, kuri kā politiskajā, tā arī profesionālajā darbībā ir sasnieguši daudz. Turklāt, saraksta pamatsastāvā ir tieši mūsu reģiona pārstāvji – latgalieši. Mums izdevās atrast cienīgus partnerus un tā ir LATGALES PARTIJA. Šie deputātu kandidāti, kuri iekļauti apvienotajā sarakstā, savu ticību idejai par Latgales reģiona attīstību pierādījuši ar reāliem darbiem.
“Augam gudri” – ir partijas VIENOTĪBA priekšvēlēšanu devīze un esmu pārliecināta, ka katrs Latgales iedzīvotājs ir gatavs tam pievienoties.
Aivars Broks: Deputāti spēj vairāk nekā ministri
Saeimas vēlēšanās Latgales deputāti pirmo reizi startē kā vienots un pilnvērtīgs reģionālais politiskais spēks, nevis kā atsevišķi pārstāvji, kas izmētāti pa dažādiem sarakstiem. Šo faktu var uzskatīt par vēsturisku un nozīmīgu notikumu gan LATGALES PARTIJAI, gan Latgales reģionam. Mūsu novada iedzīvotāji ne reizi vien ir vīlušies savās cerībās un beidzot sāk saprast, ka neviena centrālā partija neaizstāvēs viņu intereses, jo šīm partijām ir personīgās intereses, kas pārsvarā ir saistītas ar galvaspilsētas attīstību, tāpēc Latgales problēmas tām nav visai aktuālas.
LATGALES PARTIJA spēja atrast sev politisko sadarbības partneri, lai Latgalē izveidotu vienotu pirmsvēlēšanu sarakstu, kurā LATGALES PARTIJAI ir tikpat vietu, cik deputātu kandidātiem no partnerpartijas VIENOTĪBA. Arī es esmu iekļauts šajā deviņu deputātu kandidātu sarakstā, kuriem LATGALES PARTIJA ir uzticējusi pārstāvēt mūsu reģiona intereses valsts augstākajā likumdošanas varas orgānā. Jāatzīst, tā man ir liela atbildība, jo tas ir nopietns, intensīvs un saspringts darbs - Saeimas deputāts, kas strādā komitejās un komisijās, spēj izdarīt vairāk nekā jebkurš ministrs Latvijas valdībā.
Daudzi zina, ka esmu Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors. Vai ir vērts stāstīt, cik svarīgi, lai apdāvinātie bērni spētu mācīties tuvāk savām mājām? Ja agrāk valsts pilnībā finansēja mākslas skolu darbību, tad tagad mēs varam rēķināties tikai ar daļēju finansiālo atbalstu, un tas ir 60 līdz 70% no nepieciešamā. Kur lai meklē šo vismaz trešdaļu finansējuma? Bagātākās pašvaldības var atļauties subsidēt savas skolas, tādā veidā palīdzot attīstīt talantīgo bērnu māksliniecisko potenciālu. Bet ko lai dara nabadzīgie? Esmu arī Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs, un mēs jau vairākus gadus no Kultūras ministrijas cenšamies saņemt atbildes uz šiem jautājumiem. Savukārt amatpersonas mums apgalvo: “Mēs neveidojam politiku, bet tikai to īstenojam”, un turpina ignorēt nosaukto problēmu. Ja šos jautājumus aicinās risināt arī attiecīgās Saeimas komisijas deputāti, kuri “veido valsts politiku”, tad kultūras birokrātiem nāksies rast šīs problēmas risinājumu, kas ir svarīga ne tikai manai dzimtajai pilsētai Daugavpilij, bet arī visai Latgalei.
Politisko reklāmu apmaksāja partija VIENOTĪBA