Satiksmes ministrijai būtu jāvērtē, vai pašlaik var izsludināt jaunu, mazāka apmēra pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu "Pasažieru vilciens" (PV) konkursu par pasažieru vilcienu vagonu izgatavošanu vai arī to varēs darīt tikai pēc 2014.gada, un tagad šim projektam paredzēto naudu savukārt var izmantot ceļu infrastruktūras uzlabošanai, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), uzsverot, ka tagadējā veidā līgumu nekādā gadījumā nevar īstenot.
Kultūras ministre, protams, ir pateicīga izvazāšanai pa teikumiem. Tik pateicīga, ka medijiem šķiet diezgan eksponēt saskares formu, nemeklējot pēc profesionālā satura un nevērtējot to.
Valdība ir noskaņojusies samazināt nodokļus. Nodokļu samazinājumu, tāpat kā cenu un tarifu samazinājumu vai algu palielinājumu, sabiedrība vienmēr uztver ar prieku. Taču no valdības puses ir jābūt ļoti skaidrai izpratnei – kāpēc tas tiek darīts?
Sabiedriskajā telpā ir daudz diskutēts par iespējamajiem un pareizajiem Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijiem un iespējām. Un, lai gan šīs diskusijas parasti ir diezgan fragmentāras un fokusētas tikai ap kādu šauri izvēlētu, diskutētājam izdevīgu aspektu vai lidinās augstās makroekonomiskās matērijās, par ko dziļāka izpratne pārējai sabiedrībai parasti ir visnotaļ minimāla, tas tomēr nav traucējis (vai varbūt tieši palīdzējis?) nostiprināt viedokli, ka viss, kas tiek darīts, ir labākais un pārdomātākais, ko valsts vara varēja izdarīt un dara savas tautas labā. Un nejēgas ir tie, kas to nespēj saprast un novērtēt.
Varbūt Spānijā (jauniešu bezdarbs virs 50%), varbūt Grieķijā (ap 50%), varbūt Itālijā (31,9%) tas nav tik acīmredzami, bet Latvijā (27,4%) nav jauniešu pārprodukcijas. Gluži otrādi – ir nācijai traģisks jaunāko paaudžu deficīts.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Drošības policija (DP) savos ikgadējos pārskatos runā par Maskavas "roku", "ko var darīt, bet nevajag noklusēt par Latvijas "pirkstiņiem"", to intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izpilddirektors, politologs Andis Kudors.
Viesojoties Dienas rītā, rakstnieks un publicists Otto Ozols norādīja, ka cilvēks ar rakstīšanu vien Latvijā varētu labi dzīvot tikai tad, ja viņam izdotos izlauzties starptautiskajā tirgū.
Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība) uzskata, ka Francijas prezidenta vēlēšanu rezultāts rada bažas, ka vairums Francijas pilsoņi nav gatavi reformām, kas nostiprinātu un atjaunotu Francijas un visas Eiropas konkurētspēju.
Saprotu, kāpēc dažiem 4. maijs nerada svētku noskaņu. Daudzi tā laika politiķi vēlāk faktiski turpināja Latvijas valstiskuma nīdēšanu tikai citām metodēm, atšķirīgā veidā.
Dzirdētas diskusijas arī par to, vai okupācijas varas iestādes – Augstākās Padomes – lēmums bija pareizākais veids 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas atjaunošanai.
Aizvadītie krīzes gadi biznesam bija grūtāki nekā deviņdesmitajos gados piedzīvotie reketieru laiki, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) pauž pazīstamais uzņēmējs Raimonds Gerkens.
Paradoksālā kārtā gandrīz tie paši cilvēki, kas pirms dažiem gadiem ar lietussargiem un bez tiem izcīnīja tautas tiesības uz referendumiem un samazināja slieksni ar referendumu palīdzību atlaist Saeimu, tagad gudro metodes, kā pārtraukt referendumus un izslēgt tautas nobalsošanas no Latvijas politiskās dienaskārtības.
1. martā tiem valsts iedzīvotājiem, kuri 2011. gada 31. decembrī atbilda likumā "Par fizisko personu mantiskā stāvokļa un iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanu" noteiktajiem kritērijiem, ir sākusies nulles deklarāciju iesniegšana. Līdz deklarāciju iesniegšanas beigu termiņam ir atlicis nedaudz vairāk par mēnesi.
Pēc pirmā sašutuma par Līgatnes lācenes Mades nogalināšanu gan sabiedriskais radio, gan visādi citādi mediji vienā balsī skandēja – oi, kāda nelaime, oi, cik žēl, bet nu, oi, citādi jau nevarēja, jo, oi, bija apdraudēti cilvēki, un, oi, cerams, ka pārējie lāči nekur neaizspruks.
Latvijā nedzimst tik bērnu, cik vajag nācijas atjaunošanai. Uz ārzemēm ir devušies vairāk nekā 200 tūkstošu mūsu tautiešu. Un agri vai vēlu Latvijas ekonomikas labad nekas cits neatliks kā atvērt imigrācijas vārtus viesstrādniekiem no dziļākas Austrumeiropas, ja, protams, kāds te vēl brauks. Ar šādu nākotnes scenāriju biedē Latvijas demogrāfi, un nekas jau daudz arī nav sabiezināts, aina ir gana drūma.
Satversmes tiesa 2. maijā plkst. 14 plāno pasludināt spriedumu par to, vai valsts pamatlikumam atbilst valdības noteikumos ietverto datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu saraksts.
Latvijas medijos nu jau kādu laiku tiek aktualizēts jautājums par nesen Latvijā nodibinātā Krievijas valsts uzņēmuma "Krievijas dzelzceļš loģistika" meitas firmas (51% kapitāla daļu tiešā veidā) "Euro Rail Trans" ietekmi uz Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu. Lai gan atsevišķi Latvijas tranzīta biznesa pārstāvji ir izteikušies, ka krievu dzelzceļa kravu operatora ienākšana Latvijā viņus neuztraucot, situācija nebūt nav tik viennozīmīga.
Šodien aprit jau precīzi divas nedēļas, kopš portāls pietiek.com publicēja pirmos "Latvenergo" lietas sarunu ierakstus. Atšķirībā no ierastā šoreiz varētu būt īstais laiks ne tikai uzdot naivus jautājumus, bet arī dot visnotaļ skaidras atbildes.
Mediju apvienošanas modelis nav pareizs, jo nespēs garantēt redakcionālu neatkarību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, komentējot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) šodien atbalstīto vienota sabiedriskā medija veidošanu, kas darbosies ar vienotu redakcionālo sistēmu.
Līdz pašvaldību vēlēšanām vēl ir daudz laika. Taču kolēģi no Rīgas domes opozīcijas jau enerģiski gatavojas 2013. gadam. Katru nedēļu viņi aktīvi ziņo rīdziniekiem par domes koalīcijas sastrādātajām "nelietībām".
Galvenā Latvijas lauku problēma ir saimnieciskas attieksmes pret nozari trūkums, secinājis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC) pēc pagājušajā nedēļā notikušajām tikšanām ar lauksaimniecības, tūrisma nozares un ostu industrijas pārstāvjiem.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko kārtējo reizi nodemonstrējis, ka mēģinās arī turpmāk manevrēt starp Briseli un Maskavu, jeb, kā savulaik sacīja kāda mūsu valstssieva - "paliks pelēkajā zonā".
Pēdējos gados gan Vienotībai, gan Saskaņas centram ir izveidojusies ļoti stabila vēlētāju bāze, un būtu jānotiek ļoti lielai kļūdai, lai šo te bāzi pazaudētu tādā lielā apjomā, portālam Diena.lv sacīja Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Mēs, dažādās Latvijas organizācijas, gan savā, gan to organizāciju vārdā, kurām nebija iespēju parakstīt šo vēstuli, piedāvājam savu ieguldījumu Latvijas informatīvās telpas veidošanā, kas balstīta patiesībā un ētiskajās un morāles vērtībās, bet šādam piedāvājumam ir nepieciešams politisks atbalsts, kuru iespējams vien panākt ar Jūsu aktīvu līdzdalību.
Turpinām paļauties, ka par mūsu drošību maksās citi. To var secināt no jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektā plānotā, ka izdevumi aizsardzībai sasniegs NATO partneriem solītos un arī likumā noteiktos 2 procentus no iekšzemes kopprodukta tikai 2020.gadā.
Valstij ir jāaizsargā tās sabiedrības intereses un jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno "MMM-2011", kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes. Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība.
Reti kurš politisks lēmums var tik ļoti ietekmēt dzīvi kā pensionēšanas vecuma izmaiņas, tāpēc valdības atbalsts paātrinātai tā celšanai ir radījis īstu emociju vētru.
Kā visa labticīgā Latvijas tauta es kopš aizvadītās ceturtdienas ziņu aģentūrās, portālos un televīzijā esmu kāri tvēris jaunākās ziņas par uzbrukumu Leonīdam Jākobsonam.
Nav noslēpums, ka Latvijā tautas vairākums īpaši neuzticas ne tiesai, ne prokuratūrai, ne arī advokātiem. Pēdējo gadu laikā veikti vairāki pētījumi par sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kuru rezultāti augšminēto tēzi tikai apstiprina.