Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis maldina sabiedrību un klaji manipulē ar faktiem. Tā uzskata Nodokļu maksātāju biedrība (NMB), kas uzmanīgi seko notikumiem, kuri saistīti ar Ķīļa uzsāktajām reformām izglītības sistēmā. Biedrība ir pārliecināta, ka nav jābūt dižam domātājam, lai saliktu kopā acīmredzamus faktus un izdarītu secinājumus, kas to pierāda.
Vēlētos pievērst uzmanību, iespējams, ne visiem aktuālam jautājumam – skolas formai. Spriežot pēc portāla Gorod.lv rīkoto aptauju datiem, 73% respondentu iestājas par skolas formas ieviešanu, tikai 10% aptaujāto uzskata, ka tādēļ bērni zaudēs savu individualitāti, bet 11% domā, ka tas esot pārāk dārgi. Mēs periodiski veicam šī jautājuma monitoringu un publicējam dažādus viedokļus un komentārus. Bieži vien izskan viedoklis, ka tas esot ekonomiski neizdevīgi un dārgi, taču neviens no šī viedokļa piekritējiem nav piedāvājis konkrētus pierādījumus un nosaucis naudas summas.
Palestīniešu un Izraēlas konflikta samilzušās saknes ir tik līkumotas un savijušās tā, ka skaidrojuma meklējumi aizņemtu vairākus sējumus. Bet pēdējo dienu notikumu aina ir skaidra: mēneša pirmajā pusē palestīnieši sāka apšaudīt Izraēlas teritoriju un raidīja pret to vairākus simtus raķešu.
Globālā ekonomiskā krīze nedomā atkāpties. Lejupslīde Eiropā kopš vasaras ir pieņēmusies spēkā, kas palielinājis riskus globālās ekonomikas izaugsmei. Vēlamo atveseļošanos ir kavējusi privātā un publiskā sektora parāda attīstītajās valstīs konsolidācija. Turklāt pastāv dažādas politiskās nenoteiktības riski, kas saistīti ar eiro zonas parādu krīzi, fiskālās politikas jautājumi ASV, pārmaiņas Ķīnas valdībā un situācija Tuvajos Austrumos. Situācija var turpināt pasliktināties, ja vien neuzlabosies noskaņojums korporatīvajā sektorā.
Viena no grūtākajām izvēlēm jebkuram politiķim ir starp ilgtermiņa un īstermiņa pieeju politikas veidošanā.
Pazīstamais ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens savā laikā kritizēja ideju, ka valstij ir jāpārdala ienākumi, lai nodrošinātu dažādas sociālās garantijas. Viņš aicināja atteikties no cerības, ka "ir iespējams darīt labu ar svešu naudu".
Atkal dega svecītes pie Rīgas pils mūriem, cilvēki pie drēbju atlokiem bija piesprauduši Latvijas karoga lentītes, Latvijā tā bija Lāčplēša diena un tas nozīmēja, ka ir sākusies Patriotu nedēļa.
Vairākas dienas Daugavpilī tiek runāts par divu pamatskolu – Saskaņas un Vienības – iespējamu apvienošanu. Baumas nav bez pamata, jo šāda veida ideja nesen radusies pilsētas Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldē. Tiesa, pagaidām tā ir ieceres stadijā.
Šobrīd visiem ir skaidrs, ka Latvijas Republikas nacionālā valdība nonākusi ekonomiskajā strupceļā. Valdība nav spējusi nodrošināt normālus dzīves apstākļus latviešu nācijai un citu nacionalitāšu pārstāvjiem. Starptautiskā monitoringa organizāciju dati liecina, ka dzīves līmenis Latvijā ir katastrofāli krities. Pirmo reizi pēdējos trīs simts gados, neskatoties uz finanšu palīdzību no ārpuses, vidusmēra latvietis dzīvo sliktāk nekā vidusmēra Krievijas pilsonis. To atzīst pat Latvijas varas pārstāvji.
Labklājības ministre Ilze Viņķele apgalvo, ka padomju laikos strādājošie pensionāri tagad saņemot nenopelnītu pensiju.
Mūzika ir mūsu gara mājas. Vai tiešām arī šīs mājas sāksim iztukšot? - sirdi plosošā paziņojumā nesen jautāja Nacionālā apvienība, protestējot pret Izglītības ministrijas sagatavotajiem MK noteikumiem, kas paredz mācību stundu samazinājumu pamatskolās, tai skaitā mūzikā par 50%. Tomēr acīmredzams ir fakts, ka Nacionālā apvienība ir valdībā, kurā bez NA politiska atbalsta nekas tāds nevar tikt pieņemts.
Mihails Hazans, LU profesors, Eiropas izglītības ekonomikas ekspertu tīkla dalībnieks
Pagājušajā nedēļā uzvirmojušais skandāls ap labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) izteikumiem žurnālāPlayboy par Latvijas pensiju sistēmu kārtējo reizi pierādīja, cik šizofrēniskā un dīvainā pasaulē dzīvojam. No vienas puses, prasām, lai politiķi ir godīgi, nemelo un saka vienīgi patiesību.
Andrejs Mūrnieks (RP), LU vadībzinātņu doktors, Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!—Tēvzemei un Brīvībai/LNNK atbalsta Latvijas virsdiriģentu un mūzikas speciālistu prasību apturēt grozījumus, kas Latvijas IZM sagatavotajā MK noteikumu projektā Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu paredz mācību stundu samazinājumu pamatskolās, tai skaitā mūzikā par 50%, savā paziņojumā norāda NA.
Latvijas sabiedrībā sen nebijušu sašutuma vētru izraisīja labklājības ministres Ilzes Viņķeles paustais žurnāla Playboy novembra numurā.
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Neraugoties uz to, ka kopumā Eiropas Savienībā (ES) 2012.gada pirmajā pusē izaugsme ekonomikā bijusi vāja, Latvijas tautsaimniecībā saglabājas stabila izaugsme. 2012.gada 1.pusgadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 5,9 % lielāks nekā gadu iepriekš. Kopš krīzes zemākā punkta 2009.gada 3.ceturksnī, IKP ir pieaudzis par 12,4 %, portāls “Delfi” uzzināja Ekonomikas ministrijā (EM).
Kritiķi teic, ka kinofilmā Graustu miljonārs redzamie grausti esot vēl pārāk izskaistināti. Bet noskatieties filmu Graustu miljonārs. Un jūs tūlīt piekritīsiet prezidentam Andrim Bērziņam, ka nabadzības Latvijā nav. Tomēr civilizētajās valstīs nabadzību rēķina citādi.
Samazinātās publiskās investīcijas nenāks par labu Latvijas konkurētspējai un ekonomikas izaugsmei. To pēc iepazīšanās ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Kipras piedāvājumu ES daudzgadu budžeta ietvaram 2014.-2020.gadiem secinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Visu šodienas nelaimju sākumu jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā. Tie kapitālistiskie revolucionāri, kam nav elementāras saprašanas par ekonomiku un politiku, izdarīja aplamāko reformu pasaules vēsturē. Sociālismā, kur valdīja liels preču deficīts un ideāla situācija priekš tirgus ekonomikas, paši brīvprātīgi sagrāba rūpniecību, lauksaimniecību un zinātni, lai tiktu vaļā no sociālisma.
Mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī nedaudz samazinājās pret augustu, taču kopumā 3.ceturksnī šīs nozares sniegums bijis lielisks. Nebūtu prātīgi vēlēties, lai tas pieaug vēl straujāk, drīzāk pat otrādi, pieaugumam par 5.8% pret iepriekšējo ceturksni turpmākajos periodos noteikti nevajadzētu atkārtoties.
Trijos vārdos - lasīt, studēt, meditēt.
Pagājis gads kopš tā laika, kad sakarā ar ievēlēšanu Saeimā deputāta J.Lāčplēša vietu pilsētas domē ieņēma J.Ustinskovs. Tagad man ir iespēja dalīties refleksijās par darbu pilsētas domē.
Šobrīd aizvien vairāk analītiķu un ekspertu uzskata, ka globālās ekonomikas centrs lēnām, taču nenovēršami pārvietojas no rietumiem uz austrumiem – galvenokārt ekonomiski strauji augošo Āzijas valstu, taču arī tāda sākotnēji ekonomistu radīta apzīmējuma strauji augošajām ekonomikām kā BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) virzienā. Šī iemesla dēļ likumsakarīgi rodas jautājums – cik aktīvi rīkojas mūsu valsts, lai pielāgotos šīm pārmaiņām, un nopelnītu šajos tirgos?
Nodokļu sistēmu Latvijā veido nodokļi, no kuriem ieņēmumi ir paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldību funkciju finansēšanai, lai nodrošinātu finansējumu tādu valsts uzņemto pakalpojumu sniegšanai kā, piemēram, ceļu uzturēšana, sociālie pakalpojumi, izglītība un veselības aprūpe, kā arī vecuma pensiju izmaksa.
Novembra sākumā Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija uzsāk kampaņu „Nepērc svešu!”, kas aicina valsts iedzīvotājus būt savas valsts patriotiem un iegādāties Latvijā ražotu pārtiku.
“Tomēr Latvija joprojām ir ieinteresēta Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. Šādi premjerministrs Valdis Dombrovskis komentēja Lietuvā notikušā referenduma rezultātus, kurā vairāk nekā 60% vēlētāju nobalsoja pret projektu”.
Tā bija saulaina rudens diena, kad Rīgas domes sēžu zālē notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā plānoja apstiprināt turpmākās sadarbības protokolu - vienošanos starp valdību un LPS par 2013. gada valsts budžetu. Galvenais strīda ābols -iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas sadale starp valsti un pašvaldībām. Ilgstošu sarunu rezultātā panākts kompromiss – 2013. gadā 80% no IIN nonāk pašvaldību budžetā, pārējais – valsts. Vēl valdība apņemas iedalīt reģioniem īpašas papildus dotācijas, galvenokārt, pašvaldībām Latgalē.
Vadzis ir lūzis – eksperti un nevalstiskās organizācijas atteikušies no sadarbības ar Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas darba grupu abortu jautājumā. Diemžēl balagānu atgādina ne vien ekscentriskā nacionāļu deputāta Imanta Parādnieka vadītā darba grupa, bet visas valdības un koalīcijas dejas ap demogrāfijas tēmu.