Svētdien Doņeckas un Luganskas apgabalos notikušie pseidoreferendumi par abu reģionu valstisko patstāvību ir farss, paudis Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs, raksta unian.net.
Šobrīd spēkā esošās Satversmes pieņemšana 1922. gadā nebija vienkārša lieta, tāpēc, ņemot vērā vairākuma pilsoņu un viņu pārstāvēto politisko spēku intereses, valsts dibinātāji izvēlējušies, mūsuprāt, ļoti veiksmīgu, vienkāršu un pilnīgi saprotamu variantu: "Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.
Tik absurda situācija sen nav Latvijas iestādēs redzēta, - tā premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem raksturoja notiekošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
2004. gada 1. maijā Latvija līdz ar deviņām citām valstīm oficiāli iestājās Eiropas Savienībā (ES), tādējādi īstenojot vienu no saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem. Pievienošanās ES sniedza iespēju Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, kā arī vienlaicīgi bija izaicinājums izturēt konkurenci brīvā tirgus apstākļos.
Latvijas un Eiropas Savienības (ES) attiecības desmit gadu garumā līdzinās mušas un zirnekļa attiecībām, pirmdien radio Baltkom ēterā atzina Latvijas Nākotnes institūta direktors, politologs un eiroskeptiķis Normunds Grostiņš.
Rietumi nevēlas militāru konfrontāciju ar Krieviju Ukrainas dēļ, tādēļ vienīgais, kas var stāties pretī Putina apņēmībai, ir ekonomiskās sankcijas.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis ir novājināt Rietumus, pirmkārt, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienību (ES), un kļūt par tā saucamās multipolārās pasaules līderi, to saprotot kā pretstatu šodienas ASV ietekmei, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Roberts Zīle.
Karš Ukrainā pēc būtības jau ir sācies, tikai, atšķirībā no citām reizēm, šoreiz nav armija pret armiju un tas ir jauns izaicinājums kara pētniekiem - redzēt jaunu sistēmu karā, sarunā ar portālu Mixnews.lv sacīja politologs Kristians Rozenvalds.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir zināma formula, kā savu tautu turēt paklausībā, intervijā "Latvijas Avīzei" izteicies bijušais politiķis Jānis Jurkāns.
Krievija senatoru Džonu Makeinu “uztver daudz nopietnāk”, nekā citu ASV administrācijas darbiniekus, pirmdien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja politologs Ivars Ījabs.
Valstij kļūstot par "Latvijas Gāzes" (LG) akciju īpašnieku, pastāv politiskie riski, ka sarunas ar Krieviju par gāzes piegādēm vairs nenotiks tikai uz "tīri ekonomiskiem pamatiem", laikrakstam "Dienas Bizness" norāda LG līdzīpašnieces "Itera Latvija" prezidents Juris Savickis.
Valstij būtu jāiegādājas Vācijas uzņēmumam EO.N Ruhrgas piederošās AS Latvijas Gāze akcijas, šodien Swedbank jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
ASV, Kanādas un arī Eiropas pēdējā laikā uzspiestā homoseksuālisma propaganda uztrauc daudzus vecākus. Ar kādu mērķi tas tiek darīts un kas ir vainojams tajā, ka pasaulē pieaug cilvēku ar „netradicionālo” orientāciju skaits?
„Kad ir tāds lielisks resurss, kā krievu kopiena dažādās valstīs, tostarp Latvijā, no kuras liela daļa skatās Krievijas TV kanālus un jau ir „sazombēti”, tad viņiem jau var iestāstīt, ko vien nepieciešams.
Šonedēļ gan Latvijas, gan starptautisko masu mediju uzmanība ir pievērsta Latgalei un Daugavpilij, jo britu laikraksts „The Daily Telegraph” ir publicējis rakstu, kurā mūsu valsts otro lielāko pilsētu – Daugavpili – dēvē par „Latvijas Krimu, kas varētu būt nākamā Krievijas aizsardzības saņēmēja”.
Neraugoties uz to, ka Krievija ir izteikusi gatavību pārdzīvot Rietumvalstu sankcijas un dot ekonomisko prettriecienu, šāda soļa speršana tikai pietuvinātu gandrīz nenovēršami tuvojošos ekonomisko krīzi pašā Krievijā.
Protams, nekad nekas nav absolūts. Katrreiz, kad sēžamies mašīnā vai lidmašīnā, jārēķinās, ka pastāv kāda negadījuma iespēja.
Informācijas karam nav likumu, tradīciju, Hāgas konvenciju un tribunālu. Reizēm pat nav skaidrs, kur atrodas frontes līnija. Tomēr informācijas karš ir reāla un nežēlīga lieta, kas kropļo psihi, ieņem teritorijas, ievāc trofejas, atstāj aiz sevis līķus – ne tikai politiskos.
Lai gan 16.marta drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistīto cilvēku skaits bija aptuveni tik pat liels kā iepriekšējos gados, situācija Ukrainā radīja papildu spriedzi. Tā intervijā portālam Mixnews.lv pastāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Latvijai ir jāpārvērtē sava flirtēšana ar nedemokrātiskiem režīmiem un sava ārpolitika jābalsta ne tikai ekonomikā, bet arī vērtībās, norāda politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Tā Otrā pasaules kara priekšvakarā sacīja čehu žurnālists un komunists Juliuss Fučiks.
Kā ziņots, Daugavpils pilsētas domes darba grupas, kura izstrādā pilsētas jaunatnes politikas koncepciju, darbības termiņš tika pagarināts līdz marta beigām.
Oficiālie inflācijas dati kopumā atbilst mūsu sākotnēji izteiktai prognozei un liecina, ka inflācijas klimats Latvijā saglabājas samēra maigs. Patēriņa cenas februārī ir palikušas nemainīgas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Patīk mums tas vai ne, bet Latvijas ostas dzīvo uz Krievijas kravu rēķina, turklāt Krievija ir vairāk nekā miljardu eiro vērts noieta tirgus Latvijā ražotām precēm, kas ES principā nebūtu vajadzīgas.
Šā gada 20.februārī konferencē "Ceļu būve 2014" tika vispusīgi analizēta ceļu tīkla situācija un perspektīvas, tai skaitā samērā daudz laika tika veltīts četru ceļiem iezīmēto nodokļu iekasēšanai un ceļu finansēšanas modeļiem.
Ar katru dienu arvien vairāk tirgotāji izjūt lielāko kļūdu, ko eiro ieviešanā ir pieļāvusi Latvijas Banka un Latvijas valdība.
Pasaules ekonomikas izaugsmes pamati pakāpeniski nostiprinās, taču process nerit raiti, vērojami atslābumi, un tas joprojām ir atkarīgs no vērienīgās ekspansīvās monetārās politikas, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Paredzams, ka šajā gadā bezdarbnieku skaits stabili samazināties, uzskata eksperti.
Solījums eiro ieviešanas procesā strauji necelt cenas bija dzīvotspējīgs vien gada pirmās pāris nedēļas, jo, kā liecina statistiķu aprēķini, vairākām iedzīvotājiem vitāli svarīgām preču grupām cenas piedzīvojušas visai strauju pieaugumu.
Nupat publicētie Centrālās statistikas pārvaldes IKP dati liecina, ka ekonomikas izaugsme gada nogalē ir palēninājusies straujāk nekā bijām gaidījuši. Iekšzemes kopprodukts 4.ceturksnī ir audzis par 3,5%, salīdzinājumā ar 4,3 – 4,5% izaugsmi gada vidusdaļā.