Kā vēstīts, Daugavpils pilsētas domē notika sapulce, kuras tēma bija „Dzīvojamā fonda pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzlabošanas iespējas” un kurā piedalījās daudzi pilsētnieki.
Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi vēlas panākt, lai arī savu biznesu līdz ar autoparkiem Latvijas uzņēmēji pārceļ uz kaimiņvalstīm?
Uzsāktā diskusija par preambulas paplašināšanu varētu būt pozitīvs apliecinājums politiķu vēlmei pilnveidot valsts pamatlikumu veidojošo vērtību balstu.
Labi zinu, ka par virsrakstu vien, no komentētājiem saņemšu kārtīgu devu žults. Tāpēc tie, kuriem politiski-reliģiskā pārliecība vai sponsoru uzturnauda liek uzskatīt KNAB par svētu un neaizskaramu, iesaku nelasīt tālāk šo rakstu.
Lai mazinātu neplānotu grūtniecību skaitu Latvijā, ir jārīkojas aktīvi – tam jākļūst par prioritāti visos valsts pārvaldes līmeņos.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) apšauba, ka Latvijā kāds vēlētos latu, kura vērtība mainās katru dienu, lai arī iedzīvotāji pašlaik ir visai noraidoši pret eiro, kuram lats ir piesaistīts.
Kad šī gada Brīvdabas muzeja gadatirgū kāda kundze mani uzrunāja ar visai tiešu jautājumu – ko tad mums iesākt ar to eiro? – atteicu, ka atbilde, neskatoties uz arvien spēkā augošām publiskām diskusijām un optimisma svārstībām, pašos pamatos ir tikpat tieša un skaidra.
Latvijā nav tā, kā, piemēram, Riodežaneiro, kur gaišā dienas laikā var uzbrukt uz ielas, un Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti – to nevajadzētu vērtēt par zemu.
Mums patīk vai nepatīk, bet krievi ar uzturēšanās atļaujām ir izglābuši daļu Latvijas, trešdien pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF) norādīja latviešu izcelsmes uzņēmējs Kārlis Cerbulis.
Pārvarot krīzi, skaistuma ķirurģijas bums ir atsācies – estētiskā ķirurģija sasniegusi pirmskrīzes labo gadu apgriezienus, aug ārvalstu pacientu skaits.
Latvijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, ko sākotnēji nodrošināja ražošana un eksports, nu jau arvien jūtamāk ir sākusi atspoguļoties iedzīvotāju ienākumu pieaugumā, veicinot iekšzemes patēriņu un mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu.
Starptautiskā auditorkompānija "Ernst&Young" prognozē, ka eiro ieviešana Latvijā sekmēs ekonomikas izaugsmi, tādēļ nākamgad iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 4,2%, bet 2015. gadā – pat par 5,2%.
Laikā, kad globālo klimatu pārmaiņu ietekmē daudzviet pasaulē cilvēki cīnās ar dzeramā ūdens strauju samazināšanos un tuksnešu strauju izplešanos, pie mums Latvijā tikai lēnām sāk attīstīties zaļā domāšana un dzīves uztvere.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtiskākie valsts pakalpojumi ir veselības aprūpe, izglītība un drošība. Tādēļ uzskatu, ka valdībā apstiprinātā veselības obligātā apdrošināšanas reforma nedrīkst būt "uz papīra", bet tai ir jānes reāls ieguvums sistēmas caurspīdīguma un pieejamības nodrošināšanā.
Izglītības ministrijas ierēdņi atkal virza Sporta politikas pamatnostādnes 2014.– 2020. gadam Ministru kabinetā, kuras apakšnosaukums vienkāršotā valodā būtu – "kaut tie bērni būtu resni un sēdētu mierīgi". Pašvaldību savienība, Veselības ministrija, sporta organizācijas, ārstu biedrība lūdz Izglītības ministrijai palielināt sporta stundu skaitu, paredzēt 3 sporta stundas no 2014. vai pat 2020. gada, bet Izglītības ministrija apgalvo, ka sports ir direktora izvēle un nekāda sporta stundu papildināšana nenotikšot.
„Mērkaķis, Ēzelis, Āzis Un Lācis Nolēma izveidot Kvartetu”.
I.Krilovs
Vēl pirms pašvaldību vēlēšanām, lai apspriestu pilsētā radušos situāciju, portāla Gorod.lv korespondente tikās ar Dmitriju Oļehnoviču, kurš intervijā izteica pieņēmumu, ka vēlēšanas nebūs labi apmeklētas. Jāatzīmē, ka šī prognoze piepildījās. Savukārt pēc vēlēšanām atkal griezāmies pie eksperta, lai uzklausītu viņa viedokli par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem:
„Vēlēšanu rezultāti bija neprognozējami.
Valdība un banku ekonomisti cenšas pasniegt notiekošo Latvijā kā pārliecinošu "veiksmes stāstu", pamatojot to ar Latvijas makroekonomiskajiem rādītājiem, kas nenoliedzami izceļas uz apkārtējā fona. Pašlaik.
Nesen presē tika izteikts viedoklis, ka, pateicoties Eiropas Savienības dotācijām un biogāzes invāzijai, zemes cenas Latvijā turpinās augt un ar laiku sasniegs Eiropas līmeni.
Rīt gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, bet daudzu pilsētnieku attieksme pret šo pasākumu ir skeptiska. Tas ir saprotams, jo 20 gadu laikā cilvēki Latvijā pirms katrām vēlēšanām dzird solījumus, par kuriem vēlāk tiek aizmirsts. Un tomēr rīt nāksies izdarīt savu izvēli, no tās būs atkarīgs, kas vadīs Daugavpili tuvāko 4 gadu laikā.
Ir tikai mirklis starp pagātni un nākotni. Tas ir vēlēšanas.
Izskanējušās ziņas par pašvaldību un valsts pārvaldes nesaimnieciskumu apliecina atbildības trūkumu pret iedzīvotājiem - valsts nodokļu maksātājiem.
Šīs valsts pārvalde nav druscīt iepuvusi. Tā ir sapuvusi caur un cauri. Ja pirms desmit gadiem draņķi valsts pārvaldē un tai apkārt kārtoja savas lietas un barojās, taču kaunējās un baidījās, ka tas nāks gaismā, tad nu vairs nebaidās.
Eiropas vienotā valūta eiro zināmā mērā jau ir iznīcinājusi Eiropas Savienību, kas no brīvprātīgas vienlīdzīgu valstu savienības kļuvusi par veidojumu, kur politiku diktē kreditoru un debitoru attiecības, "Project Syndicate" publicētā intervijā atzīst plaši pazīstamais finansists, miljardieris Džordžs Soross.
Tuvojas vēlēšanas Daugavpils pilsētas pašvaldībā, un daļa vēlētāju vēl nav izlēmusi, par ko balsot. Pašreizējās proporcionālās vēlēšanu sistēmas trūkumu vidū cilvēki bieži vien min to, ka:
Satversmes tiesa par atbilstošu Latvijas konstitūcijai ir atzinusi liegumu tiesnešiem darboties politiskajās partijās.
Kā iepriekš tika prognozēts, vājā ekonomiskā situācija eirozonā šī gada sākumā ir ietekmējusi Latvijas izaugsmes rādītājus un ekonomikas pieauguma tempi ir kļuvuši mērenāki.
Visā valsts neatkarības laikā dažādi politiķi runā par to, ka Krievija sapņo atgriezt Latviju zem sava spārna. Īpaši aktīvi par to tiek runāts priekšvēlēšanu laikā, kad dažādām personu grupām tiek piedēvētas Maskavas rokas, līdz ar to noņemot no sevis atbildību par situāciju valstī.
Spiegu priekšniekiem demokrātiskā valstī grūta dzīve — stāstīt par savu darbu nedrīkst, bet nestāstīt arī nevar.
Pirms dažām dienām Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš televīzijas kanālā TV3 raidījumā „Nekā personīga” paziņoja, ka „Krievija mūs atkal grib apvienot ar sevi”.